Lapu apvienotais orķestris un mazputniņa solo

Vējš viļņveidīgi plivināja lapas, atgādinot zīda kleitas čaukstoņu. Zīda kleitas, kas, sperot katru soli, maigi glāsta kājas. Kāds mazputniņš grieza solo partiju, bet gaisā bija jūtama lietus tuvošanās. Vēl tikai trūka maza sivēntiņa, kas biedējot bites, tekalētu ar mazmazītiņu lietussargu un skaitītu: Кажется дождь собирается. Кажется дождь собирается.
Mākoņi skrējās savā starpā, it kā tālumā būtu novilkta finiša lenta, kuru noteikti vajadzētu pārraut, un likās, ka tieši šovakar septembris nolēmis izlikties par augustu, davājot vējainu, bet siltu vakaru.