Šodien manu pašsajūtu varētu nosaukt – un zeme griežas, griežas.
Kaut kas tajā kosmosā nogājis greizi, jo mistisks spiediens spiež mani pie zemes (vismaz deniņos tāda sajūta) un galvas sāpes cērt kā ar nazi. Es turos, turos kopā ar Lauru, kura arī šoreiz ar savu skanējumu nepieviļ.
Morāli nobriestu vakara pasākumam.
Drosmes vēl tā pamaz, bet neviens no tiem cilvēkiem, kas tur būs, to nezina! =P
