Sākšu ar to, ka esmu sev radījusi izaicinājumu panākt to, ka ar katru reizi tās līnijas kļūst taisnākas un taisnākas, turklāt šajā ģeometrijas sērijā man neviena cita nav ko izaicināt kā tikai sevi. Dažu brīdi tas tomēr liekas mazliet bīstami, jo perfekcionisms, manuprāt, tomēr ir izskaužama īpašība. Ir mirklis, kad nekas vairs neliekas labi, sākas nemitīga piekasīšanās un, manuprāt, cilvēkam sāk pietrūkt spējas atslābināties un atslābt. Ļaut lietām būt. Ļaut tām būt nepilnīgām, neslīpējamām un tādām, kādas tās ir.
Lavierējot starp šīm sajūtām, cenšoties no trīsstūriem pāriet uz kvadrātiem, es salūzu, sestdienas vakarā atmetot visam ar roku. Padevos, lai svētdien pēc spēcinošā un emocijām bagātā kaloriju festivāla tomēr mēģinātu vēlreiz. Ja pēc pirmās neveiksmes nemēģina vēlreiz, nekad nevar uzzināt, vai izdosies. Nevar izdoties, ja nemēģina, ja nedod sev iespēju.
Zvaigznītes redzi?
redzu! :)
redzu, redzu, bet tev gan pārmaiņas pēc sestdienas vakarā vajadzētu aiziet uz dejām… zem zvaigznēm! :)
Es biju! Man ir liecinieki :D :D :D
Es arī redzu! :)
Paldies par skaisto, zvaigžņaino ziloni :)
smuks acumežģis :)
Varbūt tomēr ir iespējams pierunāt Tevi uz ģeometrisko zilonēnu arī man? :)
Ko tik par lielu naudu nav iespējams izdarīt :D :D :D
Varēs, varēs.
Cik garā rindā būs jāstāv? Varbūt pie Jums pieejama numuriņu sistēma kā bankā? :D Kad pieķersies šim prodžektam, noteikti uzjautā par krāsām, jo mīļākās man mēdz mainīties.
Pie Mums nav numuriņu sistēmas. Pie Mums ir iedvesmas sistēma. Ja Mums tobrīd nav iedvesmas uz nosauktajām krāsām, var arī nekas nesanākt. Citādi rinda kā jau rinda. Nemainīgs cipars. Visu laiku ir kādi 14 cilvēki.
:) Zvaigznes, zvaigznītes… :)
Nez kāpēc man ir vēlme gurdeni nopūsties un teikt: “Eh… Ceru šīs zvaigznes piepildīs manas vēlēšanās… ” :))
Lai Tev jauks šis vakars un patīkamiem brīžiem pilna rītdiena, Saulīt… :)
Rīt ir trešdiena un tas jau ir patīkami. Paldies!
Oooo!! Man joprojām patīk! :)
Kā gan var nepatikt?
Un kā var panāk tik nereāli telpisku skatu..?
Paldies!
Kad taisīju Tavu ziloni, tas bija eksperiments un vairāk balstīs sajūtās. Tas tāds mirklis, kad ir maz poņas, bet ir liela interese, kas galā sanāks. Šajā zilonī protams arī ir sajūtas, bet te jau ir ieslēgts aprēķins. Es papētīju ģeometriskus rakstus, lai saprastu, kurš tonis, kuram blakus jāliek, lai sanāktu šādi.
Ja cītīgi ieskatās, tad zvaigznītes veidojas tāpēc, ka gaišajam tonim blakus likts tumšais, viens it kā imitējot gaismu, bet otrs – ēnu. Tātad atbilde būs, ka telpisku skatu var panākt ar aprēķinu. :D
Visu cieņu! Noliecu galvu talanta priekšā. (lūdzu vizualizēt zemo “paklonu” ) :D