Vienmēr esmu teikusi, ka, lai nu ar ko, bet ar mammām man ir paveicies. Jo īpaši ar savējo. Un arī ar tām citām, kuras mani pieņēmušas kā savu bērnu, ja ne bērnu, tad kā ģimenes locekli, ielaidušas savās mājās, ļāvušas sēdēt pie sava galda, vienmēr sniegušās atbalstu, nepieciešamības gadījumā sabārušas, sildījušas apskāvienos un domās.
Piedodiet, ka šogad jūsu pastkastītēs nav manis sūtīto kartiņu kā pagājušajā gadā. Esmu slinks bērns. Mazliet saguris, mazliet neizgulējies, nostrādājies, bet ļoti priecīgs. Ļoti priecīgs par to, ka jūs man esat un ļaujat sev būt.
Lai jūsos vairāk gaiša, starojoša, zaļojoša un plaukstoša prieka, manas mīļās mammas!
Paldies!
Paldies, meitiņ!
Priekā, mammīt!