Manas japānietes

Kādu laiku atpakaļ kādā citā blogā manējais tika raksturots kā ļoti sievišķīgs blogs, kurā ir viskaut kas par kurpēm un stiprā dzimuma (t.i., sieviešu :D ) tēmām. Toreiz makten nosmējos, jo par kurpēm biju izteikusies tikai vienu vienīgu reizi, par pārējo neiebildu. Lūk, lai nu nesanāk, ka tas raksturojums par mani samelojies, pastāstīšu par vēl kādām kurpēm, kuras manā īpašumā nonāca vakardien vakarā.
Japāņu vintage laiviņas, kuras to iepriekšējai īpašniecei īsti nederēja, jo atšķirībā no manas kājas izmēra, viņas pēda ir par pusizmēru lielāka. Kurpes ir ārārtīgi ērtas un šodien jau pabija pirmajā izgājienā, pieskaņojoties tumšām džinsa biksēm un jauniegūtajai QooQoo kleitai, kura šodien gan pārtapa par pagarāku krekliņu.
Kurpju iekšpusē vēstošais uzraksts “ChaCha” man atgādināja pirmos skolas gadus, kad visa klase draudzīgi devāmies uz tā saucamo moderno deju nodarbībām un vienmēr, atpakaļ nākot uz pusdienlaika gulēšanu, pie sevis dziedājām: viens div’ cha cha cha.. viens div’ cha cha cha.. Tā nu šīs skaistules manī uzjundīja atmiņas par deju stundām, kurās tika i kājās kniebts, i bļauts (zvērīgas metodes), taču kas tas bija par prieku izlēkāties pie visiem džaiviem un čačām, izgriezt virpuļus pie valšiem.. eh! Šajā sakarā sūtu sveicienus maniem draugiem Sergejam un Mašai, kas abi divi uzcītīgi trenē dejotprasmi, kā arī Gaismai, par kuras dejotprasmi es nezinu pilnīgi neko =)