Mandalas zied

Runā, ka drīz būs silts. Tik atliek viens nieks – noskaidrot, ko viņi domā ar vārdu “drīz”.

Kad saku jums, ka kaut kas drīz būs gatavs, tad tā arī būs. Laikā, kad vairāk kā jelkad lavierēju starp dzīvi parasto, cik nu to vispār par parastu var saukt un dzīvi ar ziloņiem (un pārējiem lopiņiem), ļoti rūpīgi plānoju, kad un kuru no jūsu uzdevumiem veikšu. Ja kādam liekas, ka ir aizmirsts, var rakstīt vēstuli, jo var gadīties, ka tā ir.

Mandalauskaru jautājums gaidīja savu brīdi un sagaidīja to svētdienas rītā, kad aiz loga bija mans mīļākais strādājamais laiks, vai kā citi to dēvē – nelaiks. Mandalauskaru izmērs pielāgots aptuveni tām zināmajām mandalām, kuras ievietojas ziloņa vēderā. Lai auskari būtu viegli, tie veidoti no plānas pamatnes, savukārt, lai tie ļoti negrozītos (vai negrozītos nemaz), esmu izvērusi auskarcilpas tieši šādā veidā.

No tumši zila līdz gaišajam ar tirkīzziliem akcentiem. Tagad tik to jūru, vasaru un gaišmati, pie kuras šie ceļos.

Mandalauskari papildināti ar sudraba auskarāķiem.

Šis ir bijis mazliet izaicinājums, jo veidojot divas vienādas lietas, tās jādarina vienlaicīgi, pabeidzot vienu posmu vienā, šis pats posms jāveic pēc tam arī otrā. Katru reizi, kad tieku pāri nogurdinošākajai daļai, par sevi pasmejos, jo zinu, ka tieši šī tūlīt būs jāveic vēlreiz. Svītriņu pie svītriņas, bumbiņu pie bumbiņas.

Paldies par iespēju veikt šo mierpilno uzdevumu!

Lai silti!