No vēstules sākumā nevarēja saprast, vai nepieciešams uzdarināt mandalu ziloni, vai tomēr auskarus. Finālā izrādījās, ka abus. Ieskatoties kalendārā, bija skaidrs, ka, neskatoties uz tālo datumu, laika nav nemaz, turklāt āra temperatūra nav mana sabiedrotā.
Pirmajā mēģinājuma reizē nekas nesanāca, mazliet apvainojos uz sevi, nokrāmēju galdu un aizgāju gulēt. Otrajā reizē bija palicis tikai viens datums, kad darbu realizēt, kas vēl labi (lai maksimāli saņemtos), ārā bija negaiss. Debesis sparīgi mazgāja zemi, aiz sevis atstādamas atsvaidzinošu temperatūru. Atlika tikai atvērt logus, lai tas viss nāk iekšā, un ķerties pie darba. Viss mierīgi, futbols un zilonis. Līdz četriem rītā. Pārsteidzoši, cik ātri kļūst gaišs.
Auskariem izvēlējos pusi no mandalas, jo citādi tā nosedza visu aplīti, neatstājot vietu rozīgajam fonam, kuru tomēr prasījās. Kā es to zinu? Jo uztaisīju vienu tādu un izlēmu, ka otram nebūt. Jā, arī tā var. Nostrādāties un darba gaitā izlemt, kā vajadzētu darīt.
Ņemot vērā to, ka šis tomēr ir tāds cēls komplekts, auskariem sagādāju smalkāka metāla auskarāķus, kurus pielāgoju un pārlocīju pēc savām vajadzībām. Ja jūs zinātu, kā trīc rokas, satraucoties, ka tos sabojāšu. Viss izdevās un viss mierīgi. Kādam būs grezna dzimšanas diena!
Lai silti!
