Plastika, kas citas reizes bija grūti izmīcāma, nu karstuma ietekmē lēnām pārvērtās košļājamajā gumijā un staipījās pēc savas patikas, it kā censtos atrast ekvivalentu jokam par to, kas ir ātrāks – zirgs vai mašeņa. Šajā gadījumā, kurš padosies ātrāk – plastika vai es. Galu galā tāda kauja pie Knipinskas naktī vien sanāca, un, kursējot no galda uz ledusskapi, no ledusskapja pie galda un dzesējot lipināmo masu. Tā tas vasarā notiek.
Rezultātā – marta kaķis Martai jūnija skaņās.
Lai silti!
Skaists runcītis… :)
Paldies, Valērija! Tūlīt atdos saimniecei un redzēs, vai viņai ar tā šķiet.
Kolosāls!!!… un to balto līdz galam saglabāt baltu ar ir jāprot!
Vai arī jānopērk smalks smilšpapīrs un jāsalabo tas, kas iespējams sašmucējas ;)