Ar mani nav viegli.
Ir grūti izpildīt kaut kādas citu vēlmes, kuras nesasaucas ar manu iekšējo sajūtu, vēlmes, pret kurām mana iekšējā sajūta protestē. Ja ļoti gribētu, varbūt varētu, bet tur jau tā lieta, ka negribas gribēt varēt, kur nu vēl varēt gribēt.
Brīdī, kad centos zilonim pievienot pa kādam spīgulītim, galvā sāka dziedāt Edgars Liepiņš to nerātno dziesmu, kur ik pa brīdim Maija Lūsēna protestē, klusāk vai skaļāk, mierīgāk vai uzstājīgāk, bet tomēr sakot “nē”. (Vienīgais, kas patiesi šajā dziesmā mani interesē.. šņabim tiešām ir putiņas pa virsu.. nu kaut kādā brīdī? Ja jā, tad kurā?)
Atgriežoties pie ziloņa, tā jaunajai īpašniecei tīk zelts un spožums. Te būs. Tik daudz es varu un mana iekša ļauj. Spīgulīši tā arī palika.. uz galda.
Jau pieminētie spīgulīši. Ja kādam kārojas, varu atdāvināt.
Lai silti!
Neticami, ka cilvēkam, kam tīk zelts un spožums, varētu patikt tavi ziloņi. Bet no otras puses, kāpēc ne? Man arī reizēm patīk glamūrs un kaut kas briļukiem līdzīgs, skraidīt salkani rozā, čuc ne ar ar diadēmām un, pasarg dievs, ar fejas nūjiņu rokās…tāda balansēšana uz bezgaumības robežas tač mūsdienās ir tik gaumīga :) Un, kad orģijas beidzas, man atkal patīk ziloņi. Šeit cilvēks varbūt grib visu kopā?
Lai vai kā, šis zilonis ir gaumīgs, bet ļoti pieticīgs savā spozmē… un mani pat ieinteresēja, kā būtu, ja kāds no tiem spīgulīšiem spīguļotos uz ziloņa. :)
Un zelta krāsa ir ļoti skaista, tikai ne visiem piestāv.
atceroties, cik grūti tev gāja ar meln-sarkano (un otro, brīnišķīgo piegājienu, kas te tagad rotājas labajā pusē), saprotu, kāpēc tev gāja grūti ar šo :) bet spīgulīšus nedod prom. kaut vai eksperimentam izmēģini (varbūt kādam citam) zilonim. man liekas, ka būs forši! uz melna vai sarkana, piemēram :D
bet zini, man vienreiz pasūtīja balti-rōzā izšūtu pērļu brošu, ar ko es Drausmīgi Mocījos, jo tas nu arī bija krāsu salikums, kas bija pret manu būtību.
Man vienmēr paticis, ka tieši šī jaunkundze pieņem manu pelēcību tādu, kāda tā ir, līdz ar to man jāmācās pieņemt, ka kādam citam spožums, spīdums un arī spīgulīši liekas gana labi. Tāda mācība.. bet spīguļus nevarēju. Pagaidām ne.
Ieraugot bildi, pirmā doma: cepums! Tuč-tuč par daudz apcepts – tik apetītlīgs!