Mele, mele, kartupele! Rītdien varēs mānīties uz vella paraušanu un pats labākais, par to nevienam nekas nebūs. Vai tik šo dienu nevajadzētu izmantot kādiem īstajiem meļiem ar sirdsapziņu un atzīties savos grēkos. Tas, kuram atzīsieties, jums neticēs, taču patiesību būsiet izstāstījuši.
Par ko sameloju es? Reti meloju, bet, kad meloju, tad par deviņiem mēmajiem un šajā reizē arī virpināju stāstus, lai aiztaupītu citus. Mr. Koreja uzradās ar vēlmi starp pārbraucienu no punkta A uz puntu C, nakšņot punktā B, uz ko galu galā saņēma kurvi. Tas nebija kurvītis, tas bija lielākais sēņu grozs, kādu jūs ņemtu līdzi uz mežu pašā sēņu lasīšanas sezonas kulminācijas periodā.
Tā kā puisis uz atvadām mani krietni bija sabiedējis ar simpātju izrādīšanu un negaidītu komplimentu bārstīšanu, nolēmu viņu atvēsināt ar stāstu, kas patiesībā nemaz ar nav nepatiess. Man patiešām ir tradīcija ar kādu draugu reizi mēnesī iet vakariņās un runāt. Daudz runāt. Ļoti daudz runāt. Tad nu, lai pēc iespējas vairāk parādītu to, ka uz mani paļauties nevajag, sapūtu tā, ka būs man leit dinners un longlongtōlks ar meilfrendu un ka ne vilks, ne vells nezina, cikos sevi atvilkšu mājās. Kā nodzēst otra sajūsmu? Ar pieklājīgiem un izvērstiem teikumiem, taču nedodot nekādu cerību. Cilvēka barošana ar cerībām, ja tādu nav, ir nožēlojama. Lai arī es meloju un todien sākotnēji nekāds longlongtōlks man paredzēts nebija, es tomēr aiztaupīju puisim sajūtu, ka manā mājā viņš ir gaidīts jebkurā diennakts stundā. Un nemaz nemēģiniet man kaut ko pārmest. Ja kāds jums liek justies neērti, vai arī mistisku iemeslu dēļ kāda klātbūtnē jums ir slikti, tad turieties no šiem cilvēkiem pa gabalu. Pavisam elementāri bez rupjībām, ar vieglu vēsumu. Atturība ir ģeniāla un cerības laista ar vēsu ūdeni, bet, lai cik tas dīvaini neliktos, ir ziedi, kuri, lai ilgāk turētos ziedos, jāliek siltā ūdenī. Tā arī cerībām – nepieciešams siltums.
Kas nu tas par vakaru bez foto.
Longlongtōlks galu galā patiešām tika sarunāts, taču visvisādu apstākļu dēļ, tika pārcelts un, mīļais draugs, saki tiem melīgajiem kolēģiem paldies. Šis vakars lieliski noderējis plastikai! Tiekamies nākamnedēļ!
P.S. Papildus sveiciens tam, kas man tur taisa jautrāku statistikas lasīšanu. Atstāj vēl kādu ziņojumu :D
Man liekas, ka tas ir mūžsenais stāsts par nemācēšanu pateikt nē! Diemžēl šis netikum piemīt arī manu, un diemžēl šī netikuma dēļ esmu piedzīvojusi daudz nepatīkamu brīžu.
It kā tik vienkārši – tāds pavisam īss vārdiņš, bet ai cik grūti nāk uz āru. Man tas laikam saistās ar to, ka vienmēr un visur gribās būt tai labajai, jaukajai, izpalīdzīgajai un tādi jau nesaka nē, bet izklājas kā pūkains paklājiņš ikviena priekšā. Patiesībā skumji ka esam gatavi dažkārt tā izvaroties…..bet tajā pašā laikā, uznāk dusma par to, ka cilvēkiem trūkst takta un smalkjūtība vai jebkāda māka nenostādīt citu neērtā situācijā. Nu cik stulbam jābūt, lai iedomātos, ka Tavā gadījumā, Tu to vien gaidi kā Mr.Koreja ierašanos…
Esmu ar Tevīm Tavos melos, jo reizēm tā ir vieglāk, bet atļaušos ar šo to nocitēt….profilaksei ;)
Es nedomāju, ka cilvēki izsakās pārāk gudri par egoistisku rīcību. Man liekas, viņi neredz, cik ētiska tā var būt. Tāpēc, ka atteikties no pašiznīcības arī ir ētiski. Tā ir pavisam ētiska nostāja.
Reizēm tu nedrīksti būt altruistisks. Man liekas, ka reizēm tas var izrādīties pārāk postoši sev pašam. Varbūt šāds paziņojums izklausās zaimojoši, varbūt tas aizskar jūsu ētiku. Bet man ir taisnība. Un kas īsti vainas egoismam? Arī egoisms reizēm ir morāls. (Ā.Tirlvels)
Ir, ir, problēmas, bet negribējās kā ar cirvi.
Tāds viens pliks “nē” ir skarbs. Ja tam seko ticams pamatojums, tad ir tā vieglāk. Tas jau tomēr ir atraidījums. Vienalga kāds, bet atraidījums. Pamatojums to var mīsktināt. Man vismaz tā šķiet.