Situācija pavisam ierasta un zināma – mūžīgā mobilitāte, mūžīgā gatavība startēt.. tāds mūžīgais pionieris vārdā Vienmērs Gatavs. Paši taču esiet bijuši situācijā, kad satiekoties ar draugiem, telefoni tiek draudzīgi salikti uz galda.. somā/kabatā tos atstāj vienīgi tie, kam telefons tāds pavecāks un modelis nestilīgāks :D (smejos) ..vai arī darba e-pastu pārbaudīšana pat brīvdienās ir “normāla” parādība.. jo, ka tik kaut ko nenokavē.. (darbā nestrādājam? mājās neatpūšamies?) Lai nu kā, vakardien gandrīz apkritu no krēsla, kad pirms vakariņām man tika izteikti vārdi: „Es izslēgšu telefonu..” Nevarēju saprast, vai pārklausījos, vai kā, taču tas bija pēdējā laika labākais pārsteigums un galu galā, ja gribas zināt, cik rāda pulkstenis, tad kārtīgam vīrietim tāds ir uz rokas.
Lai jums patīkami pārsteigumi!
P.S. Tie, kas zina, par ko ir runa, tad es varu pačukstēt – es šovakar neizgāzos =)
Par ko ir runa?! ;)
Nu viss, tagad mani uzrdīs doma, kas tas par vīrieti. Rīt jātiek uz Kalnciemielu jāmēģina no Tevis izdabūt :))
jā, par telefoniem taisnība… Man laikam ir vēl smagāka pakāpe, jo, ja man puisis pateiktu, ka izslēgs telefonu, es laikam padomātu, ka viņš no kādas izvairās.. hehe, bet šāds secinājums laikam manas personīgās pieredzes dēļ :)
Ehh, man tas liekas taaads kompliments.. laimiigaa KNI.. :) “Es izslēgšu telefonu” izklausās, kā “mans laiks tagad ir tikai tavs”.. :) :) :)
Dievīgi!!!!
P.S. Neko nezinu, bet vienalga prieks, ka neizgāzies! :)
Es nezinu, vai laimīgā, bet tas bija ļoti patīkami. Ļoti. Ļoti ļoti ļoti =)
Citādi tas P.S. par pavisam citu gadījumu un man arī prieks.