Vēl tikai mazliet un tas vakars būs klāt. Tas būs tas vakars, kad stostīsi mūžseno pantiņu par apdegušo pīrāgu, vai par to, kā kāds pagalmā iebraucis rakstītām kamanām. Tas būs tas vakars, kad Tev kārosies kripatiņas sniega un tā radītās gurkstošās skaņas zem kājām. Tas būs tas vakars, kad atcerēsies, ka Tev vairs nav desmit un ka vairs netici bārdainajam vīram, kurš, ārkārtīgi atsities Tavā tēvā, atnes kārotās dāvanas. Tas būs tas vakars, kad iespējams secināsi, ka Tavs sajūsmas vaids pie skatloga nav uztverts precīzi, ka Tavās domās šis vakars bija izsapņots citādāks, ka vispār esi noskrējies un labprātāk palīstu zem segas, lai šo maratonu vienkārši pārlaistu miegā kā tāds lācis, kurš gaida pavasari.
Nelaupi sev burvības mirkli un nefantazē. Nelaupi sev burvības mirkli un nemini, ko saņemsi dāvanā. Nelaupi sev burvības mirkli un nenodzen sevi virtuvē, jo nekas ļauns nenotiks, ja galdā necelsi pelēkos zirņus, septiņpadsmit dažādus sierus un vispār, ja Tavu svētku galdu nerotās tradicionālie un obligātie deviņi ēdieni. Nelaupi sev burvības mirkli, ļauj tam vienkārši būt. Ļauj tam notikt tādam, kāds tas ir. Tver to tādu, kāds tas ir. Košs vai vienkāršs, kluss vai smieklpilns. Laid to mirkli savā mājā, kāds tas ir un izbaudi. Ļauj tam sevi pārsteigt un neskrien pārsteigumam pa priekšu. Ļauj viņam būt pašam un Tavas ilūzijas to nenogalinās.
Lai silti un mierīgi!
P.S. un atceries, nevienam nav jāpiepilda un jāattaisno Tavas cerības. Ja Tev tādas ir, tad piepildi un attaisno tās pats.
P.S.2. Foto no browndresswithwhitedots.tumblr.com
Paldies dievam, deviņuis ēdienus nevajadzēs taisīt un vispār no virtus šajās dienās būs jāturas labi talu, lai neliek pie darba! :D
Mani ziemassvētki parasti sabrauc kaimiņam suni :D Bet vispār jā- es šovakar cepot piparkūkas arī izdomāju, ka ēdieni deviņi nebūs un salātus un pīrāgus celšu galdā jau pa dienu, nevis vakarā nobadinot visus līdz tādam, ka vairs neko negribas. Mēģināsim notvert mirkli. Lai tas izdodas arī Tev, Kni!
P.s. Es ceru, ka esi savā Ziemeļpolā, vai vismaz starp saviem cilvēkiem, nevis kā astoņpadsmitajā (nov.) dīdies pa Rīgu :D
Brauks mājās, brauks. Nav tur būts kopš.. eh, kauns jau teikt, bet.. kopš oktobra pirmās sestdienas.
Saskrēja asaras.. Nu tādas skumjā prieka asaras. Priekā, Kni, un visi citi ar’ !
Patiesi, spēcīgi un brīnišķīgi!
Pati pašlaik priecājos, ka ir izdevies vismaz uz brīdi atmest “sagaidīšanos un sacerēšanos” un “gribēšanu būt perfektai” un rezultātā – esmu priecīga un apmierināta ar visu, kas notiek, arī tad, ja nenotiek nekas. :) :)
Skaistus un priecīgus! :)