Neatceros īsti kurā mirklī tas bija, bet atceros, ka biju nolēmusi paklausīties kora koncertu. Sak, izglītošu sevi citādāk nekā ierasts. Klausījos, klausījos, bet tagad man jāatzīstas, es nesapratu. Nesapratu, par ko ļaudis tā jūsmo, par ko viņiem tik apgarotas sejas zālē un par ko tiem dziedoņiem tas azarts.
Lūdzu nepārprotiet, man patīk opera, man garšo teātris un es labprāt apmeklēju koncertus, bet mīlēt latīniski dziedošu kori, es nespēju. Tad nu grozi kā gribi, bet nonācu pie domām, vai visa sāpe ir tajā, ka es neprotu viņus klausīties? Vai sāpe ir tajā, ka neprotu pareiz izgaršot?
Vai tas viss ir kā ar dažu vīnu, ka, ja nezini kā dzert, tas visticamākais negaršos? Vai tiešām augstās mākslas sapratnei vajadzīgas augstas zināšanas? Galu galā cilvēkiem taču bieži vien kaut kas nepatīk tikai tāpēc, ka viņi to nesaprot, ne?
proti, proti :) tik viņi nemāmk pareizi pasniegt ;) jokus pie malas :) mūzikā svarīgs ir arī teksts, es, piemēram, latīņu valodā ņe bū, ņe bē (lai arī bija doma nesen kaut ko apgūt) un līdz ar to es vispār kaut kam tādam neķertos klāt. bet ja būtu nejauši iekļuvusi tādā koncertā, skaitītu mušas un briļļainos versus ne-briļļainos koriniekus vai arī kaut kā tikpat neapgaroti kavētu laiku
koris – tas ir labi Dziesmu svētku estrādē, skaistās melodijās (pat ja nesaprotamā valodā), bez īpašiem uh un ai ar kaut kādām muzikologiem vien saprotamām apdarēm
un vēl koris ir labi božņeicā :) gregoriāņi jo īpaši :)
cheers – ar rīta kafiju nr.2 no Tunis :)
Nezinu augstas vai īpašas zināšanas vajadzīgas vai kas, bet es saku, ka mn no sirds nepatīk operas solistu dziedāšana, bet kori man patīk, bez dekorācijām un tērpiem, operā to vēl vienīgo var klausīties.
Balets, teātris, kino … laikam man vizuālais baudītājs vairāk attīstīts:)
Kori ir dažādi un tāpat to dziedāšana. Ir, kas “paņem” un arī pretēji. Neesmu dūšīgs koru mīlētājs, bet šad tad paklausos un patīk, ja labi skan, neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi bliež
Teikšu Tev, ka man arī ar koriem iet visgrūtāk.. Izņemot, protams, Dziesmusvētkus, bet tur jau no sirds var klusām vai skaļi dziedāt līdzi! Mana īstenā kaislība ir orķestra koncerti, īpaši pūtēju orķestra :)
Man savukārt opera šķiet lielākoties samākslots žanrs. Nevar visi mīlēt vienu un to pašu. Sapratnei zināšanas droši vien ir vajadzīgas, izbaudīšanai varētu pietikt ar vingrināšanos. Pamēģini noklausīties kaut ko, kas nav divstundīga reliģiska oratorija.
Redz, tādu atbildi gaidīju. Zināšanām tomēr būs jābūt. Paldies par ieteikumu, pavingrināšos. Jāpatincina kāds korists, lai pastāsta, kā viņus klausīties.
Ja Tev nebūtu klepus, ieteiktu Radio kora grupas koncertu šopiektdien Spīķeros, lai gan tas nebūs pasakas ekvivalents. Toties būs ģitāra, lai nav tikai korī jāklausās, un Mesiāna mīlestības dziesma.
Nu lūk, un te ir klāt zvērināts un rūdīts korists, kas nu atklās savu patiesību par to visu :) Lai kā es mīlētu dziedāt korī, tomēr klausīties kori IERAKSTĀ es nespēju – tas ir tiiik garlaicīgi! Toties klātienē ir ļoti skaisti. Un tas arī sasaucas ar te jau pieminētajiem Dziesmu svētkiem – kora mūzika ir dzīva un dzīva tā arī ir jāklausās. Tāpat kā teātris ir jāskatās klātienē, nevis iefilmējumā.
Tiksimies kādā koncertā! :)
Dziesmu svētku estrādē koris ir svētki. Iemāci man kori telpā mīlēt.
Man šķiet tas atkarīgs no iepriekšējās sagatavotības. Līdzīgi kā nevar sākt lasīt kaut kādus lielus un sarežģītus tekstus, nebūs saprotami. Sāk ar pasakām un izaug līdz lieliem tekstiem. Citādi tas sarežģītais teksts droši vien būs jālasa daudz reižu, līdz tiks saprasts. Es tik nezinu, kas kormūzikai ir pasakas. Man personīgi Dziesmusvētki šķiet kā tāda lubene. Aizraujoša, populāra, bet nekas tiešām māksliniecisks, vismaz kordziedāšanas daļa īsti nē. Mazs koris var nodziedāt sarežģītākus, niansētākus gabalus, kā arī tos pašus dziesmusvētku gabalus izpildīt dinamiskāk, klausot diriģenta norādēm.