Es atnesu zivis un ziedus. Tos pēdējos vairāk negaidītam priekam. Cilvēki pārāk maz dāvina ziedus. Kad dzīvoju pie opīšiem, vectēvs omei bieži nesa ziedus. Visādus. Smalkākus, parastākus, tādus, kas tikai laukiem piestāv.. ne pilsētas galdam, bet opis nesa. Un nes droši vien arī tagad kā tāds pēdējais bruņinieks.
Par zivīm bija tā.
Kolektīvi izķidājām, Viņa sastindzināja mirkli fotogrāfijā, ielika tām viducī dažas ripiņas laima, mazliet rozmarīna, noguldīja tās sāls pludmalē, pārklāja ar sāls pārklāju, gluži kā bērni spēlējoties pie jūras, teju vai tikai atstājot galvu laukā, un ielika sauļoties krāsnī.
Tikmēr, ik pa laikam pievēršoties saldā gatavošanai, man bija jāļaujas būt par darba materiālu. Vieni mīca mālu, lai nezaudētu iemaņas, citi bildē. Lūk, divi, manuprāt, burvīgi rezultāti. Vēl mazliet un es noticēšu, ka manī mīt kāds no tiem gēniem, kuriem “foto” priekšā liek.
Kopš ciemošanās Stokholmā, man sāk likties, ka nekā glītāka par melnbalto fotogrāfiju vispār nav.
Lai silti!
P.S. Paldies, Spī!
P.S. Atvaļinājums ir bijis pilns pirmo reižu: pagaršoju austeres (nu tā, ja nekā cita nav ko ēst, ēst var, turklāt šķiet, ka tie visi stāsti par austerēm ir lielāki nekā garšošanas process un pati garša), biju pagaršot, ko svaigēdāji ēd (var, tikai ne šajā sezonā, kā arī nevajag man stāstīt, ka tā šķīvī ielietā biezsula ir zupa), pirmo reizi biju uz latvietes fotoizstādi svešā zemē (tik kolosāli klausīties, kā ārzemnieki paziņo, ka noteikti jāiet), pirmo reizi devos uz smagā metāla koncertu (par šo citā ierakstā) un pirmo reizi biju ciemos pie īstas fotogrāfes, kura pajautāja, vai es kādreiz bildēs mēdzot smaidīt. Atbildēju īsi. Nē. Re, iespēja vēl vienai pirmajai reizei.
Ahh – tā pirmā bilde tik ekselenti skaista.
+ Spīgana skaisti notikumus iemūžinājusi bildēs, bet Tu vārdos. Draudzīga harmonija.
Ha! Man ir bilde, kur smaidi. Pat vairākas.
Daini – paldies! Ar Spīganu viegli, lai gan viņa, tieši tāpat kā es, saka, ka ar viņu ir grūti.
Dina – tas bija sen un tā vairs nav patiesība.
Nav nefotogēnisku cilvēku, ir tikai vairāk vai mazāk prasmīgi fotogrāfi
Tu esi smuka, un tās acis…
Ļoti skaisti! Man tīk bilde Nr.2, kurā tevi apspīd ziemas zemās saules siltā gaisma un valda ļoti mājīga noskaņa. Virtuves ierakstus lasu jau ilgi, un, pieskaitot arī tās nedaudzās reizes, kad esam tikušās ziloņu darīšanās, mana pirmā asociācija ar tevi ir tieši tāda. Siltums. Tas, kas no sirds nāk.
Sirsnīgs paldies! Tik jauki jūs.