Nu tad beidzot!

Latvijas televīzija ir paziņojusi, ka iespēja sekot līdzi Foresteru ģimenes dzīvei tiks pārtraukta. Pēc 16 gadu seriāla “Hameleonu rotaļas” izrādīšanas, latviešu tautai nu ir gana un vairs tikai retais zina, ar ko kārtējo reizi apprecējusies Brūka, vai Ēriks vēl maz pie dzīvības un vai Ričs nav iesējis vēl sēklu kādas bagāto un skaisto madāmas klēpī.
Vienu gan zinu, šis ir bijis seriāls, kur 100 sērijas var neskatīties, tad atkal atsākt skatīties un nebūs sajūtas, ka esi ārkārtīgi kaut ko palaidis garām. Dažam labam pat dzīve straujāka un aizraujošāka :D Es pat teiktu – lielajam vairumam.

Atceros, kā mācoties mākslas skolā, gleznošanas skolotāja mūs pamatīgi strostēja par to, ka skatījāmies gan to, kā bagātie atkal raud, gan vienkāršo Mariju. Par līdzpārdzīvojumu Santas Barbaras varoņiem, donnai Beižai un verdzenei Izaurai nemaz nerunājot. Nu arī pēdējais mohikānis – uz rotaļām kārais hameleons – ir prom.

Runājot par seriāliem no bērnības, atceros tikai vienu, kas man iedvesa patiesas bailes un kura skatīšanās laikā taisīju ciet acis, jo baidījos, ka kāds no tiem ļaundariem atnāks pie manis sapnī un ka tas viss ir tāds diezgan īsts un patiess. Tvinpīka. Jau ar skaņu celiņu šī filma spēja pacelt pat vissīkāko spalviņu uz ķermeņa, kur nu vēl ar tās sižetu un notikumiem. Trīcēju kā tāda apšu lapa un, ja tā padomā, visticamākais bailīgi būtu arī tagad. Ak, un vēl, nemaz neatceros, ar ko tad īsti šis seriāls beidzās un kurš tad īsti bija vainīgs pie Lauras Palmeres nāves un vai vispār viņa bija mirusi.

Lai nu kā, bet fakts, ka man vairs nav TV, dzīvi pat atvieglo un, lai kā arī turpināsies Foresteru ģimenes sāga, ticu, ka šiem aktieriem tieši šajā projektā darbs nodrošināts vēl uz vismaz 5 gadiem, jo ne jau nu Latvija vienīgā, kur šo vēl rādīja.

Tā kā Tvinpīka uz mani atstājusi daudz lielāku iespaidu, paklausīsimies ievadtēmu.

Te iespējams paskatīties stāstījumu par seriālu.
Priekā! :D