Katrai lietai, kuru taisu, līdzi nāk stāsts. Stāsts par to, kā radusies ideja, stāsts par cilvēkiem, kas iedvesmojuši idejai vai arī stāsts par mani pašu. Šis zilonis nāca ļoti lēnu un turklāt vēl piedzīvoja vasaras pārtraukumu, kamēr es dzīvoju ar atvēzienu un pilnu krūti. Pacietīgs tas dzīvoja kaut kur manī, līdz vakardien vakarā beidzot nāca gaismā.
Pat grūti izstāstīt, cik piepildītu mieru piedzīvoju tā darināšanas laikā – siltu, glāstošu un ar tik tikko manāmu smaidu. Ohm simbols izrādījās piņķerīgāks par piņķerīgu, taču neatmetu visu pie malas tajā mirklī, kad likās, ka tomēr visu sabojāju. Ar skalpeli var labot diezgan daudz un ar to šoreiz pietika, lai iemiesotu ziloņpuikā visu vasarā uzkrāto siltumu.
Patiešām klusu ceru, ka teiciens, ka gaidīt uz Kni ir vērts.
Paldies par milzu pacietību!
Kā Rudu šodien teica: ģībstamsezona ir atklāta! Lai nu tā būtu!
P.S. Šis darbs vēl mazliet jāpieslīpē, gluži kā iepriekšējais. Foto uztapināti uz ātru roku.
oh my god…. tiešām esi atklājusi ģībstamsezonu! Es gandrīz bez valodas paliku, aplūkojot Tavus šodienas meistardarbus!
Paldies, mīļā sirds no sirds =)
Tas viss iesākumam.
Tev tiešām ir bijusi iedvesmas pilna vasara…
Un to mieru – silto un glāstošo ar smaidu var sajust, tici man…
Cik labi, ka sezona ir tikai sākusies!!!! :-)))))))))))))))