Varētu stāstu iesākt kā Mielavs par to, ka redzēju sapnī kā Zālamans.. tikai Zālamans būs jāaizstāj ar Jubaltu Jāni, kurš koncerta laikā atzinās, ka šim salst un es aizdevu savu jaku, turklāt ar to viss nebeidzās. Būdama lieliska sildīšanās tehniku pārzinātāja, apgaismoju Jubaltu par to, ka silti paliks tad, ja viņš pakarsēs kājas. Asinis riņķos, pirksti nesals un varēs spēlēt.
Citādi šodien nepamet sajūta, ka viss kaut kā šogad notiek paātrinājumā. Džīzas ātri piedzima, ātri sitīsies krustā, ātri atdzims, un vispār, man šķiet, šodien ir īstā diena, lai krāsotu olas. Sniegpulkstenīšu gan laikam šogad nebūs, jo tie taču rodas no sniega, vai ne?
Ak, un ja bija kāds, kurš pagājušajā nedēļā vēlējās aizmigt un pamosties tikai pavasarī, tad zini, Tava vēlēšanās ir piepildījusies. Paātrinājumā.
Turiet buru!
Kamēr vējš pūš burās, turās!
Manas omes dārzā zilajām sniegpulkstenītēm jau pāris cm gari asni. Un vecāku mājās jau krāšņi uzziedējusi acālija, kura parasti zied tikai martā, aprīlī. Daba šogad ar mums izspēlē jokus.