Pacietība ir ļoti laba lieta un šorīt saņēmu kādu epastu, kurā man tā arī pateica: “Nu dien, bija vērts gaidīt!” Ja es kādam lieku mazliet pagaidīt, tad ziniet, tas ir tā vērts.
Nu, Jaunajam gadam apņemšanās sarakstījāt? Un cik no tām arī pildīsiet? =)
Esmu nolēmusies neko īpašu neapņemties. Strādāšu, kā esmu strādājusi un vēl labāk. Man ir uz ko tiekties, jo galu galā kādu dienu taču gribas pašai savu izstādi, gribas, lai atnāk draugi ar ziediem, šķind glāzes un smaržo kafija!
Viena klusā apņemšanās, kas patiesībā nav nekāda apņemšanās – vēlos sakārtot savu dzīvi līdz 27 gadu vecumam. Šis skaitlis liekas maģisks un nozīmīgs. (Starpcitu, man ir kāds mazliet smieklīgs pareģojums uz šo vecumu =).. bet par to tad, kad man būs tie skaistie 27! Varbūt kāds no jums būs man blakus.. ja nu es pārtraucu rakstīt kādu dienu pavisam…
Bet tagad lūdzu pacietību, man nerakstās un domas neraisās.
Cerot uz jūsu sapratni,
Kni
ooo, šis ir ieraksts nevis par Tevi, bet par visiem bloga lasītājiem. Pacietību!
Ok. Mācīšos es arī. Nu, to pacietību.
P.S. apburoši skaists foto.
Tiešām brīnišķīgi skaists foto! Un par tiem 27…man ļoti pati tas vecums, bet tagad jau jāskatās tālāk. :)
patika, nevis pati :) Man arī laikam šodien nerakstās :)
Jā, foto mani todien ārkārtīgi uzrunāja, kad to uzgāju flickrā. Liekas tāds nereāli skaists (pat neļaunošos, ja autors piestrādājis PhotoShopā).
Līdz maniem 27 ir gads ar pus’ (tiem, kuriem liekas dīvaini, ka es tā saku, varu paskaidrot. Vārdi “pusotrs” gads manām ausīm rada sajūtu, ka jāgaida divi gadi un vēl drusku, taču no “gads ar pus’ ” man uzreiz ir skaidrs, ka paies viens un vēl pusgads).