Tajās dienās, kad pārceļoju ar visām savām pendelēm no punkta Bē uz punktu Ā un tēloju sekretāri, kļūstu par tādu kā vērotāju. Postenis izvietots tā, ka viss apkārt notiekošais ir lieliski pārredzams. Zinu ne tikai to, kad un cikos kurš nāk, bet gan arī kad un cikos kurš iet, kā arī kurš kuram zvana.
Šodien manas vērīgās acis ik pa laikam tika pievērstas trīs dāmām, kuras raujas melnās miesās jau trešo dienu, jo mēneša sākums ir elle zemes virsū. Darba līdz kaklam un vēl vairāk, taču parasti jebkurā kolektīvā ir cilvēki, kas lielākoties tikai saka, ka darba daudz un nebeidz to nemitīgi atkārtot. Tajos mirkļos pie sevis klusu domāju: tad varbūt šo laiku, kas tiek veltīts šī čīkstošā teikuma izteikšanai, “ziedot” darbu kaudzes likvidēšanai? Bet ne jau man mācīt. Sēžu klusu un vēroju. Tā nu skatījos un, lai gan meiteņu man kļuva ļoti žēl, par stukaču nekļuvu un netaisos kļūt. Priekš tam taču ir tās redzīgās mehāniskās acis un čūsku ōfisā pietiek. Priekš kam vēl viena.
Tad nu simtu septiņdesmit trešo reizi prātoju, cik ilgi turpināsies šī labprātīgā uzupurēšanās, “es netieku pusdienās” atkārtošana un ilglaicīga diskomforta noklusēšana mīļā miera labad? Klusēju un ik pa laikam vēroju. Nezinu, kurā mirklī notika eksplozija, bet trīs dāmas pēkšņi visas reizē sadumpojās. Sadumpojās pamatīgi un izteica savu sašutumu, lai gan būsim atklāti – ne tajā virzienā. Latvietis bubinātors bubina ar kādu, bubina pa trim, bet nebubina tiem, kas patiešām situāciju var ietekmēt.
Lai arī es šodien mētājos ar ne tiem cenzētākajiem vārdiem, joprojām uzturu labu omu. Sāk jau tas pozitīvisms kaitināt. Tik daudz pārlaimības manas iekšas netur. :D
Laba vakara vēlējumiem pievienošu foto ar medusgailīti. Šo labumu uzgāju Ziemeļpola galvenajā aptiekā. Ja nemaldos, 50 sančas gabalā un tūre atpakaļ bērnībā garantēta. Padomju latviešu čupa čups :D Priekā!
“Latvietis bubinātors bubina ar kādu, bubina pa trim, bet nebubina tiem, kas patiešām situāciju var ietekmēt.” trāpīgi teikts, tieši manas domas.
Un starp citu kopš sevī šo latvieša iezīmi esmu sākusi apkarot, ir jau vairākkārt pierādījies, ka reālas pretenzijas uzrakstīšana vai izrunāšanās, dod krietni vairāk. Un reizēm izrādās, ka apbubinātajam objektam nav ne jausmas par problēmu, un, kad nu zināms tapis, arī ir iespējams atrisināt.
starp citu īstus cukurgailīšus vienmēr var nopirkt veikalos Lats pie kasēm
Labā ziņa ir tā, ka šodien ledus sakustējās un bubināšana sasniedza dzirdīgās ausis. Baiļojos jau drusku, ka par saviem izteikumiem virtuvē dabūšu pa muti.. ja būtu dabūjusi, tad zinātu, ka neesmu samelojusies viss.