Viss ir ļoti vienkārši.
Jo no manis vairāk prasa, jo vairāk var saņemt. Jo vairāk uzticas un paļaujas (nejaukt ar “izdomā manā vietā, ko es gribu”), jo labāk sanāk. Ja domā, ka neesmu pietiekami laba, tā arī uzvedos. Tiešām, jau kādu laiku manī ir pārliecība, ka man nevienam nekas nav jāpierāda un jāpārliecina par pretējo.
Kā jau reiz teicu, Viņa rakstīja plaši, sīki un detalizēti. Skaidri apzinājās, ko vēlējās un atstāja vietu arī manām darbībām, paralēli turot latiņu pietiekami augstu un necenšoties dabūt to, kas jau kādreiz ir bijis. Bija skaidrs motīvs, krāsu virziens un tehnika. Viss pārējais – izpildījums un interpretācija. Lūk, kas mūsu sadarbības rezultātā sanāca.
Auseklīša motīvs, kurš iegūts, izveidojot zīmogu un vēlāk atspieduma vietas papildinot ar tumši sarkano plastiku. Darbs divos piegājienos.
Brīdī, kad uztaisīju atspiedumu, no satraukuma sāka mazliet trīcēt rokas. Tas ir sajūtu apkopojums, kas veidojas no prieka un bailēm visu sabojāt.
Es gan teicu, ka kādu brīdi nelipināšu.. samelojos. Brūce dzija neticami ātri, vienīgi pēc pastrādāšanas roka, iekrāsojot apsviluma vietu citādākā krāsā, klaji demonstrēja, ko par šo izgājienu domā. Nekas, nomainīsies.
Lai silti un sausi!
Dikti feini izskatās. :) Lai saimniecei labi nēsājās :)
Ļoti, ļoti skaists! Ar sajūtu. :)
Priecājos, ka jums arī patīk. Ar šo ideju ir vērts paspēlēties.
Ieraudzīju un elpa aizrāvās! Brīnišķīgi, nav tur ko vairāk teikt :)