Par to, ka tuvojas ziema, liecina fakts, ka putni jau aizlidojuši, bet sporta zālēs citi “putni” sāk ierasties. Tā teikt, svinīgo pasākumu tuvošanās jūtama nepārprotami un visām jāsaspiežas ciešāk, draudzīgāk, kas pati par sevi nav nekāda problēma, kur nu vēl apgrūtinājums. Pat ja tas tikai kleitas dēļ.
Esmu jau iepriekš stāstījusi, ka eju uz visnotaļ drastisku nodarbību ar krietnu devu slodzes, tempu un pilnīgu ķermeņa nodarbināšanu. Neviens vārds nodarbības nosaukumā nav samelots. Dažkārt liekas, ka tās, kuras kā pirmo nodarbību izvēlas mūsējo, gluži neapjauš, uz kurieni īsti ir atnākušas un manī nevienu vien reizi radušās bažas, kurā tieši brīdī viņas “aizies ar sirdi”. Ar žēlumu noskatos, kā slaida jaunkundze uz grīdas izklājas zvaigznītē, kamēr pārējās taisa vēderpresi. Pat liekas neparasti, ka tieši tās, kurām daba devusi handikapu, proti, figūras ziņā, ir visflegmatiskākās, ar mazāko ritma izjūtu un katru mīļu brīdi meklējošas iespēju paluņot. (Tas par tām, kas nonākušas līdz mūsu nodarbībai) Nu kāda vella pēc sevi tā mocīt, ja var aiziet uz vieglāku nodarbību, izpildīt visu, sagatavoties un tad nākt. Tas ir kaut kāds kaifs vai, kad trenere, kura kā minimums ir 1.5x vecāka, var izdarīt vairāk. Un tā nav tikai trenere. Tā kundze, kas sakās pa vasaru uzaudzējusi kilogramus desmit, arī kāju var pacelt augstāk un izturības viņai arī vairāk.
Tad nu man vakardien radās ķiķinoša doma, ka tieši tāpēc jau tas figūras handikaps, jo tak zināms, ka sev
“izcirst” nevarēs, ka nepietiks ne apņēmības, ne spēka. Tas ir tā, it kā būtu dots talants, tikai atliek ar rīkoties. Tām kurām nav, dotas lielas darba spējas un atliek tikai sasniegt. Vai tik nebūs viss līdzsvarā!
Nu tad, vingrojam uzmanīgi!
Negribas man te baigi gudrēties, bet šķiet, ka tu jauc 2 lietas – sportisku slaidumu un vnk tievumu.
Ja runa ir par tievajām, kam “talants”, tad es to tur neredzu, jo manuprāt tas nav nekāds skaistums un viņas iebrauc stiprā mīnusā uz spēka un izturības rēķina (jo tie, kas parasti iztrūkt ir muskuļi, nevis tauciņi). Savukārt sportiski slaids (un spēcīgs) nepiedzimst neviens, tāds top “ar darbu” sporta zēlē, mājās vai parkā. Un tur nu vienalga no kura gala sāk – no tievā un vājā vai no taukaini tusnīgā.. Darbs tievajām pie tam lielāks, lai skaistus muskuļus dabūtu..
Par vingrošanu palēnām un pakāpeniski gan piekrītu – prieks lielāks un jēgas vairāk! ;)
Izbaudam iespēju tapt sportiski skaistām!
mhmm mani arī aicināja uz aerobiku. es saku – nevaru izturēt, man vajag ko lēnāku, lai pamazām iekustinātu organismu. aj, nekas, varot tak paluņoties. bāc, a jēga tad no tādas nodarbības? moš labāk netērēt naudu un laiku?
pilnīgi piekrītu, ka luņoties var par brīvu savās mājās.. :D
Ja iet tad, iet un strādā! :) arī lēnajās var izsvīst spaini! ;)
tieši tā! man gan spainis nesanāk un sportisko slaidumu es šitādā režīmā diezvai sasniegšu hehe, bet vienalga ir zināms gandarījums, ka esmu pārmaiņas pēc mazliet pakustējusies :) kas zin, varbūt nākamgad ap šo laiku jau dragāšu pa aerobikām :D
vispār es patinu filmu atpakaļ un atecrējos, ka šitādi zvaignzes pozā gulētāji tak ir pilnīgi visur! kursos, piemēram, cilvēki ir gatavi darī tvisu, lai tik pasniedzējs aizrunājas, sāk kaut ko stāstīt un neliek pašiem neko darīt. bāc, nu! un par to tak tiek maksāta nauda!
Ilzītei paldies par labojumu pateikšu arī te. Kaut kā patiešām nebiju iedomājusies par muskuļu masas neesamību, jo likās, ka tak to daili kaut kas taču kopā tur. Paldies! Kā jau teicu, Tu tur izmācies par treneri, es iešu pie Tevis vingrot.
Redīsi, Tev piekrītu par tiem zvaigznes pozeriem un pievienojos nesapratnei par naudas šķērdēšanu. Pati pērku abonementu, jo tas mani disciplinē, savukārt reizēs, kad ritmu pārtraucu un kādu reizi noluņoju, atgādinu sev, ka naudiņa ir iemaksāta un ka tā nav bijusi maza summa. Dīvaini cilvēki, kas saka, ka naudas nav, bet samaksā, lai ietu pasēdēt un darītu visu, lai nesaņemtu to, pēc kā atnācis.