Otrais mēģinājums pievērsties šī gada galu savilkšanai visticamākais, gluži kā pirmais, piedzīvos fiasko, jo pārāk sīki gribas to ķidāt, izmētāt pa detaļām un tad atkal salikt kopā, lai patiesībā secinātu, ka pāris detaļas palikušas pāri. Tā mūsu mentalitātei pieņemts.
Atcerieties to dienu, kad dalījāmies pārdomās par to, ko nekad vēl neesam darījuši? Taisni vai gribētos zināt, vai kopš tā 28. februāra kaut kas ir mainījies un esat sadūšojušies šo sarakstu samazināt. Savēju īsināju kārtīgi un šķēlu vienu pirmo reizi pēc otras, kad kādu brīdi vai sametās neērti, ka to pirmo reižu tik daudz, taču katra no tām bija kā jauns atklājums, jauns skats uz jau ierastām lietām, kā piedzīvojums.
Šis gads nebija garlaicīgs, šis gads bija ražīgs, kad saliku punktus, kad risināju attiecību mudžekļus un kad atvadījos no dažām draudzībām. Paldies par tām visām, bet laiks iet tālāk katram no mums. Kur paliek draudzība, kad tā beidzas, vari izlasīt šeit. Šis ir bijis atvadu un satikšanās gads. Daba nemīl tukšumu. Tukšuma vietā tā sūta jaunu piedzīvojumu un jaunu pārbaudījumu, jaunus skolotājus un jaunus ceļvežus.
Ja iepriekšējo gadu izdzīvojos uz pilnu krūti kā tāds sienāzis, kas visu vasaru čīgājis vijoli, bet rudenī atskārš, ka ne īsti ko māgā likt, ne kur rudeni un ziemu pārlaist, tad šajā gadā apdomība un piesardzība ņēmusi virsroku, viegli bailēs trīsuļojot pazaudēt to, kas atgūts, kas atrasts no jauna. Pieļauju, ka nākamā gada uzdevums būs iemācīties to bremzi palaist vaļīgāk un atmest bailes. Gads, kad ļauties.
To arī jums novēlēšu – ļaujieties!
Kā pirms kāda laika Une man rakstīja epastā: lai ko arī jūs darītu, dariet to ar kaifu. “Lai arī, kas tas būtu – apnicīga atskaite vai projekta pieteikums, lieta, ko mīlam vai ikdienas vakariņas. Mīlēt visu, ko darām un darīt no sirds!”
Lai silti!
P.S. Pateicoties jums, šo gadu esmu pavadījusi ar lieliskiem cilvēkiem. PALDIES! P-A-L-D-I-E-S! …un neaizmirstiet Jaunajā gadā braši dzert tēju. =)
Čau Kni! Man tā bēdīgi, jo pēdējā laikā nesanāk pie Tevis virtuvē biežāk pabāzt savu pļāpīgo sejiņu un ja jau reiz ieminējies par lietām, ko nekad neesam darījušas, tad atzīšo, ka izdarot to, ko nekad nebiju darījusi, esmu nonākusi interesantā situācijā – tas viss aizņem manu laiku tā, ka nekas nepaliek pāri :D Varbūt tā no malas nemaz neizskatās, bet daļēji un pozitīvi līdzvainojama manā šī brīža situācijā esi arī Tu un paldies Tev, ka kaut kādā mistiskā kārtā līdzdarbojies manā ikdienā! Lai Tev gaiša, silta un smalkiem tējas garaiņiem pildīta virtuve arī nākamgad! :)
Atzīšos, ka man Tavas klātbūtnes pietrūkst, bet, zinot, ka esi darbos un dari to, kas Tev sagādā prieku, mani ne tikai mierina, bet arī priecē. Galvenais, lai nav bēdīgi, jo nav par ko. Visam savs laiks un tagad pievērsies sev un savām lietām =)
Es tomēr iepriekšējā darba vietā noturējos vienu gadu un veselas 108 dienas! :))
Tā, kā man ir kāda “pirmā” reize! :)
Njaa.. es gadumijā sadarīju tik daudz pirmās reizes, ka galva vēl tagad griežas, sirds salauzta gan man gan vēl kādam, emocijas pa acīm kāpj ārā… un tas viss saucas – davai, sagaidīšu jauno gadu Rumānijā! :) :) :)