Tovakar viešņas Paula un priedesfauna nebija vienīgās, kas nāca lūkot Murr.
Kad vakariņas jau bija paēstas, ciemos ieradās Aleksandrs. Sauksim viņu par Sašu.
Saša atnesa grāmatiņu, kas lasāma no abām pusēm – no vienas latviski, bet no otras – krievu mēlē. Saša atdzejojis to pusi, kas krievu valodā, lai gan brīžam likās, ka krievu valodā teksts ir orģinālteksts.
Apvienība “Orbīta” izdevusi divvalodu dzejas krājumu „За нас/Par mums“.
Tā ir Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Pētera Draguna un Māra Salēja dzeju krievu valodā Aleksandra Zapoļa (tas tas pats mūsu viesis Saša) atdzejojumā. Grāmatas uzbūves īpatnība ir tāda, ka to var lasīt, ja divi lasītāji viens otram sēž pretim, jo viens varēs lasīt tekstu latviešu, bet otrs – krievu valodā. Kā piebilda Saša, grāmata divvalodīgiem draugiem, ar iespēju vienu grāmatu lasīt vienlaicīgi. Viņš arī ieminējās, ka salīdzināt nevajagot, lai gan atzīšos, ļoti interesants ir tieši tas mirklis, kad dzejolis izlasīts vienā valodā un gribas zināt, kā tas skan otrā.
Laidām grāmatu pa apli un katrs lasīja tajā valodā, kurā lasa raitāk, vai arī tajā, kurā vieglāk izteikties, vai arī tajā, kurā domā.
Joka pēc pamanāmies atdzejot arī autoru uzvārdus. Ar Pujātu un Dragunu rodas problēmas, taču Salējs kļūst par Naļivaikinu, savukārt Vērdiņš par Grašoku.
Paspējām arī aspriest grāmatas nosaukumu un tā nozīmi abās valodās. Latviešu valodā atradām vairāk, taču atbilde parvisam vienkārša – tā ir rinda no dzejoļa. Saša ne tikai pačukstēja, bet arī parādīja konkrēto dzejoli.
Šorīt, kad iekāpu autobusā un atšķirībā no citām reizēm apsēdos kā veca tante, lai attaisnotu savu nespēku un sēdēšanu, sāku lasīt grāmatiņu gan vienā, gan otrā valodā. Darīju tā, kā nevajag – meklēju valodas īpatnības. Lai arī tā darīt nevajag, es tomēr iesaku, jo tā ir iespēja ieskatīties mazliet dziļāk un no citas puses.
Jums ievērtēšanai došu Kārļa Vērdiņa dzejoli “Come to me”. Par siermaizīti.
Grāmata iegādājama 1/4 Satori.
Naļivaikins, hehe!
Un man šo grāmatiņu jau sen kārojas, bet nav sanācis vēl nopirkt. Tagad pēc Tava apraksta vēl jo vairāk skaidrs, ka jāatlicina tomēr naudiņa!
es teiktu, ka Salējs ir drīzāk Marozkins vai Maraziļņiks! :D
Vērdiņš ir Kapeika (ar krievisko izrunu, lūdzu!) Savukārt Dragūns līdzīga skanējuma dēļ varētu pretendēt uz Pjotra Drakošas vārdu. Par Pujatu man, diemžēl, iztēle klusē.
lieliski! Drugans taču bija =)!! bet drakoša un marozkins ir super. jāpiepulcina Tincī lasījumiem!
prieks, ka, lai gan viena grāmatiņa aizceļoja, jauna iemājoja. Diena un vakars bija gan dzejas, gan smieklu, gan lielisku viesu pilna. Gaidu bildes un lasu dzeju.