Iespējams, tā jau būs trešā reize, kad stāstīšu par Viņu. Par to lielisko vīrieti, kurš neskaitāmus gadus joprojām kustina manu sirdi, par to lielisko vīrieti, kurš spēj sasmīdināt, īpaši nepiepūloties, par to lielisko vīrieti, kurš no meža izmānīs lāci un par to vīrieti, kurš stāstu ziņā mierīgi varētu sacensties ar pašu Minhauzenu.
Viņu sauc Zigurds Ojārs Šturms un viņam šodien ir dzimšanas diena!
Un viņš ir mans opis.
“Mīļā, nāc labāk pasēdi ar mani istabā. Es Tev pastāstīšu par dzīvi Japānā,” teica mans opis omei un devās uz istabu ar tējas krūzi. Loģiski, ka mans opis pat ne tuvu nav bijis Japānai. Viņš ir mednieks. Mūsmāju Minhauzens.
Visi tuvākie cilvēki vienmēr ir zinājuši, ka manas attiecības ar omi ir visnotaļ kutelīgas un trauslas, proti, nekādas. Tiesa gan, tās strauji uzlabojās brīdī, kad izvācos no dzīvokļa, kur kopā ar opīšiem biju nodzīvojusi 6 gadus. Visticamākais, omei tobrīd manis vienmēr bija par daudz. Savukārt ar opi ir citādāk. Jau vienmēr ir bijis citādāk un kopīgu valodu esam spējuši atrast vienmēr.
“Mazmeitiņ, Tu paskaties kādu jaciņu sev, es Tev nopirkšu. Nē, bet šitādas īsās gan ne. Tādas es nefinansēju,” pirms vairākiem gadiem opis man teica, kad kopā gājām uz bodi. Tas bija studiju laikos, kad opis pa kluso deva kabatas naudu un no tās mazās naudiņas es pat pamanījos iekrāt.
“Nu, mazmeitiņ, kā bankā?” – opis regulāri uzrauga manu naudas stāvokli ar šādu jautājumu. Loģiski, ka es vienmēr saku, ka labi un piedāvāju arī viņam kādu aizdevumu.. uz procentiem, jo citādi lielo ģimenes maku tur “baņķiere” Aina Šturma. Un labi vien. Opim patīk tērēt.
“Dievs, svētī Latviju…” atskan virtuvē un ir skaidrs, ome lamājas, bet opis, gudrs vīrs būdams un sievišķi apklusināt vēlēdamies, sāk raut vaļā himnu un, lai cik tas dīvaini nebūtu, tā nomierinoši iedarbojas uz omi, lamāšanās beidzas vai nu ar “Ej takš Tu dillēs”, vai vienkārši “Zini ko, tēvs.. ej takš Tu”.
Pat tajos brīžos, kad opis izrunājas, es nebeidzu vien priecāties par to, kā viņš mīl omi. Kā viņš iekniebj viņai dupsī, kad šī ir sirdīga. Viņš ir tāds nemiera gars, kuram visu laiku kaut kas jāšeptē, jābrauc uz laukiem, jābrauc medībās. Cilvēks kustība. Cilvēks sirsnība. Sabiedrības dvēsele ar mirdzošām acīm. Stūrgalvīgs un dažkārt mazliet slinks.. bet par slinku viņš izliekas. Mājās ūdens krānu nelabos, tā vietā atsūtīs santehniķi, jo, sak’, vienreiz salabošu, man vienmēr to liks darīt.
Ģeniālākais jautājums, ko opis man periodiski uzdod ir: “Mazmeitiņ, Tev neviens nedara pāri? Nevajag kādu atšaut?” Kad šajos Ziemassvētkos zvanīju vecvecākiem, lai nebalsī nodziedātu „Mežus pārklāj sniegs…”, opis pat pamanījās piedāvāt man piegādāt mazu revolverīti. Sak, ja nu pati gribi izrēķināties. Pasauli izglābs smiekli un mīlestība pret saviem tuvākajiem.
Tāds viņš ir, vecais labais Zigis!
Sirsnīgi! :)
Labrīt, mana kolosālā draudzene! Paldies, ka vakardien padalījies ar savu stāstu par vecvecākiem. Joprojām smaidu par to šokolādi un par dullo sievišķi.
vēl jau arī “tāds tirliņš, bet smuki dzied.” :D
Rīta smaids. Tik jauki. :)
Lai opim laba veselība!
Paldies! Es viņam vakarā pateikšu.
Man šķiet, ka šodien beidzot būtu viņam jāizstāsta, ko es jau kuro gadu par viņu stāstu :D Sanāktu varens tosts.
Sirsnīgi sveicinei opim! Viņš zin, ka iekaro tavu lasītāju sirdis? :))
Mīlulīt, vai pienākas darbā ar slapjām acīm sēdēt?
Tik sirsnīgi, līdz sirds dziļumiem. Ceru, ka opis šo izlasīs ar!
Tik mīļi! :)
Paldies tev par smaidu visai dienai un lai opim vēl simts gadu pietiek spēka blēdībām, jokiem…un mīlestībai priekš savām meitenēm :)
Lai dzīvo sveiks! :)
Elīna Maģiskā, opis nezina, ka man ir lasītāji :D Sveicienus nodošu.
Tāds vectēvs ir nenovērtējams! Lai dzīvesprieks un veselība turas vēl ilgi!
Lai veselība Tavam Šturmu pārim! Cilvēcīgs prieks par to, ka Tev tā ir Kni, un maza skumja nots ieskanējās, ka man tā nav …. un stāsts kā tāds ir kā garda smalkmaizīte!
Absolūts šedevrs Tev viņš ir! Lai visiem laba veselība! :)
Nenocietīšos neizteikusies, ka vienmeēr priecājos uzzināt par cilvēkiem, kam gada pirmā mēneša 17.datums ir īpaša diena, jo arī man tā tāda ir… neviļus šie cilveki šķiet tādi kā savējie. Lai dzīvo sveiks! :)