Pariž -> Berļin

Nu re, oda bagetēm, kruasāniem un sieriem tuvojas savai izskaņai. Koferi esmu gandrīz sakrāmējusi un jau pēcpusdienā ar vilcienu došos atpakaļ uz Parīzi, lai sēstos nākamajā lidmašīnā, kas nogādās mani alus un zauerkrauta zemē – Vācijā. Zemē, kur tas ordnungs un gūtenmorgens.

Berlīne būs mana pieturvieta vairākas dienas un šī būs mana trešā viesošanās šajā pilsētā. Katru reizi cits skatu punkts un iespēja paraudzīties uz to no jauna. Nevarētu teikt, ka Berlīne jebkad mani būtu aizrāvusi, taču jāatzīstas, ka tai atkal un atkal dodu iespēju un kaut kāda mistiska sakritība mani atkal un atkal nogādā turp. Pavisam nejauši. Arī šoreiz.

Kas attiecas uz pēdējās dienās redzēto šeit, tad tā visa ir pārāk daudz, lai vienkārši nevērīgi tam pārskrietu pāri un nepastāstītu sīkāk, tāpēc garākus izklāstus par Le Mont St. Michelle un Nantes es atstāšu brīdim, kad būšu Ziemeļpolā. VAru tikai piebilst, ka par Nanti līdz šim nezināju neko un vienīgās asociācijas, kas man arī bija, tika saistītas ar grupas Beirut dziesmu “Nantes”. Vakardien Nante izrādījās viena šmucīga pilsēta, kurā atšķirībā no Parīzes streikotājiem, streikot izlēmuši atkritumu izvedēji :D Tad varat iedomāties, kā tur izskatījās. Kaimiņš pavisam ērti var redzēt, ko otrs kaimiņš skopulis būdams dārgajā bodē iepircis, cik vīna pudeles izdzēris un kādus ziedus sievai nesis :D

Taču ir viena lieta, kura vakardien atgriežoties no Nantes, man nervu šūnas kutināja ne pa jokam.
Kreisais pagrieziens. Iedomājieties šoseju, divas joslas vienā virzienā. Otras divas pretējā virziena joslas atdala zaļā zona. Cik man zināms, tad pamatbraukšanai tiek izmantota labā josla, bet kreisā paredzēta tiem, kas vēlas apdzīt vai arī kaut kur steidzas. Viss būtu labi, bet francūži kā ieslēdz kreiso pagriezienu, tā svilina to līdz brīdim, kamēr iekārtojas labajā joslā. No sērijas – es taču apdzenu! Dažkārt, kas patiesībā ir galvenokārt, šis gājiens krīt uz nerviem, jo nevar saprast, vai ta kur griezīsies vai? Ir tomēr arī francūži, kas tā nedara. Parāda kreiso pagriezienu, vālē tālāk un tad labo, kad vēlas iekārtoties atpakaļ labajā joslā.

It kā ar kreiso pagriezienu nebūtu gana, viņi lavierē no vienas joslas uz otru nepārtraukti, neievēro absolūti nekādu distanci un kreiso manevru veic vien pāris metrus pirms aizmugurē braucošās mašīnas. Tādējādi brauciens mājās pārvēršas par sava veida nervu kutināšanas pasākumu.

Brauciet droši, bet ne pārdroši un tiekamies Berlīnē!
P.S. Silti sveicieni visiem tējotājiem, bet īpaši maniem tuvākajiem un Laiķikam! =)