Rietumu cilvēku biedējot klusums, tāpēc viņš, atnācis mājās, tver vai nu pēc televizora pults, vai tūlīt ieslēdz radio, vai arī kādu citu ierīci, kas šo klusumu kliedētu. Kad biju padsmitniece un mājās paliku viena, klusums mani biedēja ļoti, vienmēr radot sajūtu, ka mājās ir kāds svešais. Dzīvojot mazpilsētā, durvis tiek slēgtas ciet tikai tad, kad visi iet laukā no mājas, vai arī naktī. Tā kā klusums bija tik biedējošs, slēdzu arī pa dienu.
Vakardien mājās nācu pa lietu, cerēdama, ka lietuslāses veldzēs, atsvaidzinās un nomierinās sakarsušo prātu un kaut uz mirkli izslēgs ausīs to skaņu, ko rada smaga sirds dauzīšanās. Datoru atstāju darbā, lai nav vēlmes tajā kaut ko meklēt, kā arī lai plecs mazliet atpūstos. Veco mājas grabažiņu tā kā tā slinkums slēgt iekšā, tāpēc rietumnieka slepkavniecisko gājienu ar klusuma nogalināšanu nācās aizmirst.
Imitēju vakariņas, padzēru tēju, nomazgāju rokas un uzvilku cimdus. Piesēdos pie galda, izvēlējos toņus, paņēmu skalpeli un uzsāku meditāciju. Liekot katru detaļu vienu pa vienai, manī ieplūda neparasta miera sajūta. Tāds sildošs, patīkams miers, turklāt tik ļoti biedējošais klusums izrādījās glāstošs. Sirds nomierinājās un ausīs vairs nebungoja. Aiz loga spēcīgām lāsēm lija lietus, divi kaimiņi apsprieda kādas vīriešlietas un kaut kur ņaudēja kaķis. Tikmēr ļāvos meditācijai un priecājos par to, kas sanāk, kā sanāk un ka sanāk.
johaidī, ku labs! :)
sveicieni no K.zemes. te līst, līst, līst…. šķiet, ka nekad nebeigs līt.
Skaistums izglābs pasauli!!
Burvīgi :)
Sirsnīgs paldies visām trim!
Rudu, es biju zālē (jē jē jē un pat nepaģību :D), tāpēc necēlu.
Tu galvenais to lietu nesūti pie mums, mums savējā pietiek :D
trakā!!!!
Es zinu, bet sēdēju mājās, ierakstīju te, paskatījos pulkstenī, pārmaiņus pēc glava nereiba, elpot smagi nebija un sirds bija ok.
Kas labi, trenere, kā zinādama, paziņoja: šodien pavisam mierīga nodarbība. Ņemam bumbas.
Tā arī bija pavisam lēnām un mierīgi. Tagad jūtos ļoti labi =)
Zini, klusums ir mans labākais draugs, mājās es vislabāk jūtos tieši klusumā. Gaidīšu savu jauno draugu mājās :) Tad mēs būsim divi tādi klusuma mīļotāji! :)
Vēl tikai otrs auskars jāuztaisa :D šis fakts mani uzjautrina visvairāk. :D
Klusums reizēm ir skaists – īpaši, kad jāsakopo domas, bet reizēm ir kā vienas dziesmas tekstā: “The quiet scares me ’cause it screams the truth.” (Klusums mani biedē, jo tas izkliedz patiesību.)
Trāpīgi.
Man ir teiciens par to, ka klusums dzied(ē). Divi vienā.
aaaaw, ziloņprincesīte! :)))
Arī man fonā vienmēr skanēja mūzika, līdz pirms kādiem diviem gadiem pēkšņi kaut kas noklikšķēja un fona mūziku sāku uztvert kā troksni. Reizēm paliek žēl, kā mana disku kolekcija tup stūrī un krāj putekļus, varu paklausīties pāris dziesmas, bet visu disku rullēt, kamēr ko citu daru… traucē. Par radio nemaz nerunājot, dīdžeju tarkšķēšana un reklāmas… paldies, nē.
Reizēm īpašai noskaņai kāda forša fona mūziciņa noder, bet klusums patiesi ir vislabākā skaņa.
Šitā indiešu sērija tev ir burvīga. Burvīga.
Tu esi kā juvelieris… :)) Burvīgi sanācis Tev! :)
Redīsi – princese Lustra :D Kā skatos uz to ornamentu, tā lustra prātā. Gaismu nesoša princesīte.
Kukū – plastikojot es pat mēdzu skatīties filmas. Man netraucē, bet aizvakar tas bija tāds kā eksperiments, vai klusumu izturēšu, turklāt man nebija nekā, ar ko klusumu izjaukt. Dīdžeju tarkšķēšana traucē no rītiem darbā, ja jātulko, vai jāraksta kādi nopietni dokumenti, citādi nedēļas nogalēs manā mīļākajā radio neviens dīdžejs nerunā :D Lielisks piemērs ir ar Positivus festivāla translācijām, kad pateicoties tām visi darbi gāja uz urrā. Viss pēc noskaņojuma. Dažādas situācijas.
Aldi – burvīgs paldies!
Mēnessmeitēn – paldies! Juvelieris ar sliktu redzi :D
vai sanāca otrs auskars? :)
Uztaisīju no jauna. Jāpieliek tik auskarāķi un var doties pie Tevis! To es rīt varētu izdarīt.