Var skatīties visādi. Uz purngaliem, acīs, uz pirkstiem, caur pirkstiem, caur rozā brillēm un var skatīties ar atvērtu sirdi, lai ieraudzītu vairāk.
Var izlikties, ka neredzi.
Var redzēt tikai melnās svītras, bet, ja gribas, var redzēt to, kas notiek starp tām.
Var redzēt pakaļu, bet var izvēlēties skatīt debesis (redzēt izeju?).
Var redzēt haosu, bet var saskatīt paralēles.
Var redzēt melnu vai baltu, bet var redzēt arī pustoņus un krāsu pārejas.
Vienmēr var skatīties uz ēnām, taču var izvēlēties lūkoties uz gaismu.
Lai ko jūs redzētu, redziet vairāk.
Lai silti!
Tā bilde caur pakaļu uz debesīm ir tik brīnišķīga :)
Paldies! Sākumā sapiktojos uz to putnu, aizbēga muļķa kaija, bet tad skatos, tik jauki aizbēgusi.
Man patika kaijas pleznu apakša – to ne vienmēr var redzēt. Tiesa Sinatras domīgais skatiens ziedošā elektriskā ķirškoka virzienā liek domāt, ka pavasaris pamazām tomēr atnāks, ar ziedošiem ķirškokiem, arī, bet mazliet vēl jāpagaida.
Elektriskais ķirškoks ir Vecrīgas bieds. Mazliet. Pārdaugavā esot īstie. Ja pareizi atceros, japāņu dāvinājums Rīgai.
Skaistas Tavas pastkartes!
Paldies, Elīna! Man prieks, ka priecē.
Burvīgas pastkartes ar trāpīgiem pierakstiem! Paldies!
Paldies, Laura!