Šo biju paglabājusi nedēļas izskaņai, kad grasījos svinēt savu dzimšanas dienu. Dzīve man tāda interesanta un tā pasniedz savādas dāvanas pirms laika. Varbūt jums šis stāsts neliksies nekas īpašs, taču es to rakstīju no visas sirds. Tas būs pēdējais virtuvē. Nemeklējiet mani tuvākā/tuvāko mēnešu laikā. Kni vairs nav. Lai jums lieliska dzīve.
Katru gadu tā ap manu dzimšanas dienu kopā ar meitenēm dodamies dzert alu. Tieši tā, alu! Kārtīgu latviešu alu kopā ar to zelta vērto maizi, kas ierīvēta ar ķiploku un kura salvetē atstāj taukainus traipus. Šogad viss citādi. Alu dzert neiesim, jo viss pavisam vienkārši – viena no jaunkundzēm vēl ilgu laiku nekādus reibinošos dzērienus nevarēs dzert, otra nu jau ilgāku laiku dzīvo Polijā, trešā jau sazin cik ilgi mitinās Nīderlandē, ceturtā dzīvo Francijā, bet tā kā viņa regulāri kaut kur pārceļas (mīļā, piedod), es nekādi nevaru atcerēties vietu, kur viņa tieši dzīvo. Un ir arī mademoiselle Murr, kuru nu varētu devēt par Fräulein, jo tagad viņa mitinās Vācijā. Par to preileni tad arī būs runa.
Ir tas teiciens par to, kā Muhamends un kalns mēģina satikties, tā šoreiz arī man. Kalns pie Muhameda (ja pieņem, ka Muhameds esmu es) ir bijis jau vairākas reizes, savukārt Muhameds vilktinvilcinās un ar došanos pie kalna minstinās. Kompensējot šo kalna ceļošanu pie Muhameda, arī Muhameds beidzot ir saņēmies, iegādājies biļeti, pako somu un ir gatavs doties ceļā, lai pie kalna sadarītītu visādas lietas.
Es laikam neesmu no tiem cilvēkiem, kas pirms izbraucieniem (šo par ceļojumu neuzskatu, jo pēc pieredzes sakrāto lidojumu skaits nu jau ir tik liels, ka lidmašīnu smalkāk kā par sabiedrisko transportu nesauktu.. tikai skats pa logu skaistāks un saule vienmēr spīd) kaļ lielum lielos plānus, taču šoreiz man patiešām domās uzrakstīti pāris pieturas punkti.
Ko tad es vēlētos izdarīt:
1. iedzert alu par godu tam necilajam gadu skaitlim, kas veselu gadu būs jāraksta ailē pie “vecums”
2. uzēst pie turkiem kuņģa zupu
3. aiziet uz kādu no Starbucks un iedzert Caffe Americano, kā arī apēst gabalu vieņu lieliskās burkānu kūkas
Tā, ēšanas daļa ir beigusies.. pieļauju, ka sparģeļu sezonu esmu jau nokavējusi, tāpēc uz to nemaz neceru.
4. aizdoties uz kādu Flohmarkt
5. apskatīties, kā sokas Rumānijas vēstniekam Unter den Linden (nobildēt Rumānijas vēstnieku, lai varētu pastāstīt jums stāstu par viņu)
6. un visus pārējos punktus es atstāšu Murr un arī tam, ko sauc par “brīva vieta pārsteigumam”. (Laikam pārsteigumu daļa ir izsmelta. Paldies, pietiek.)
Ja kāds tomēr gribēs mani sveikt svētkos, droši dariet to īsziņu veidā vai arī te, vai arī sūtiet man vēstules un ziedus. =) Gan jau sekretāres vietas izpildītāja vai kāds cits jauks kolēģis tos noliks uz mana darba galda un tie mani sagaidīs, kad es atgriezīšos.
Citādi par tiem 26 gadiem man nav ko teikt. Neglīts cipars… pat saskaitot kopā, nekas labs nesanāk :D
Bet tiem, kas tik un tā vēl nesaprata, kur mana preilene dzīvo, dziesma. Šī nav labākā versija, bet neko labāku piedāvāt nevaru.
Nepazūdi. Tiklīdz atgriezīsies, piesakos Tevi satikt pirmā! Re, līdz šitikiem pulksteņiem šonakt Tev savu pārsteigumu gatavoju… ;) Atraksti man SMS, kad tieši plāno būt atpakaļ Avotu ielas rezidencē.
Turi buru Kni!
Nav ko…. Tu jau zini, ko es domāju. Tu esi pārāk forša, lai šitā te darītos.
Bon voyage! :):):)
Mēs to aliņu tāpat varam iedzert nākmonedēļ. :)
alus sētā bezalkoholisko tirgo, nez? :)
Tev vienmēr paliek alternatīva – sula. Sula arī ira alus. :)
laikam sanak ta ka Tu busi pirmais ciemins tur Murr no Latvijas
kosmisku celojumu!
Lai veicas ceļojumā, tad jau vakar vajadzēja ņemt alu, ne saldējuma koktēli :)
gaidīšu dikti atpakaļ!
Aplis ir noslēdzies.
Lai mums labs ceļavējš!
Pēdējo dziesmu jau gan tik drūmu varēji nelikt. Labu ceļavēju. :)
Hanij, nu kāda ir tāda ir.
Redzi, ir jau patiesībā tā, ka es visu šo pati sev un ir labi, ka cilvēki spējuši no tā paņemt kaut ko. Kurš vairāk, kurš mazāk.
Arī noslēguma dziesmai ir savs iemesls, kāpēc tā ir tā un neviena cita.
Es atgriezīšos, bet kā jau ieraksta sākumā minēju, man vajag laiku. Tikai sev, lai es varētu atgriezties jaunā kavalitātē un tāda, kas spēj iedvesmot. Ja es šobrīd nespēju iedvesmot sevi, nedomāju, ka man vajadzētu ko teikt, jo es nespēju līdz ar to iedvesmot citus. Būšu pateicīga visiem tiem, kas mani gaidīs. Tā nu ar mani ir – jāgaida. Es ticu, ka kādu dienu gaidīšanas process mazināsies vai kļūs īsāks, taču zinātāji zinās, ka uz mani ir vērts gaidīt. Es neesmu iedomīga (ja nu tikai nepieciešamajā devā), bet to nu gan zinu, ka tie, kas prot gaidīt, top apbalvoti.
Uz redzēšanos un paldies visiem tiem, kas aizkadrā sūtīja laba vēlējumus, padeva roku, pasita pa plecu un sniedza apskāvienu. Es to patiešām novērtēju!
Tā ir.. atrodi blogu, kas patīk un aizrauj.. un še tev :(
Paldies tev par minču stāstiem
Njem par labu, bet citaadi Tev kaa jaunpienaaceejai iesaku saakt visu lasiit no saakuma. Zin, cik daudz lasaamaa. Kameer lasiisi, es jau buushu atpakalj.
Berliine mani miiljo! Galvu augshaa!
man tas pats. katru dienu piekāpju.
ieradumam liels spēks… :) katru dienu virinu Tavu lapu :)
Es arī…
man ar še patīk ciemoties!
un cipars, manuprāt, izcils! summa ir 8, tātad – bezgalība..
veiksmi!
es arī te virinos
Gaidu Tevi atpakaļ!
pievienojos atpakalj gaiditajiem..
P.S vecos ierakstus izlasiju :) :) paldies ari par tiem :)