Persiešu paklājs

Ejam tālāk?
Katrai no tekstūrplāksnēm ir iedalīts arī savs nosaukms.
Pēc tam, kad biju izspēlējusies ar Ethnic Borders plāksni, ķēros klāt plāksnei ar nosaukumu “persiešu paklājs”. Tas sevī ietvēra sīkumsīku rakstu ar daudzām mazītiņām gropītēm, kuru centrā bija tāds kā zieds. Ar aizpildāmajām krāsām apmēram bija skaidrs, bet pamats lika uzdot jautājumus, kurus gan visai drīz atrisināju. Nav jau īsti tāds brīdis, kad, sak, piemērīs, ja nesanāks, tad nesanāks. Plāksnes aizpildīšana ar plastiku paņem krietnu daļu laika no visa šī procesa, tāpēc pajokoties ar tik sīku rakstu prātā pat nenāca.

Finālā ir zilonis, kurš tik iekārts sudraba krāsas ķēdītē un papildināts ar zaļām pērlītēm. Pagaidām zilonis solo.

Sulīgs. Katrs no izcilņiem atgādina vientuļu salu, kura sazaļojusi tik ļoti, lai beidzot kliedētu savu vientulību un atvilinātu pie sevis vismaz kādu iedzīvotāju veldzēties ar vidū ieslēptajām ogām.

Lai tā visa neliktos par maz, te būs arī kaut kas ausīm. Sūnu mežģīnēs no abām pusēm ietērptas vidēja izmēra ripiņas. Tas ir tas, par ko te kāds iepriekš ieminējās, ka būtu jauki, ja tie raksti būtu abpusēji. Ir!

Cilvēks, kurš nav vēldzējies krietnu brīdi, priecājas par sīkumiem un ir pateicīgs par katru prieka iespēju, kas ieradusies. Man ir grūti noslēpt sajūsmu, kādu piedzīvoju izmēģinot to, ko tagad varat apskatīt.

Ja nu kādu interesē matemātika, tad zilonis, kad būs gatavs (ar tām sulīgi zaļajām pērlītēm), būs sešpadsmit delfīni, savukārt auskari ar jums tik ļoti iemīļotajiem auskarāķiem desmit delfīni. Pārējā procedūra ir zināma – rakstiet komentārus, vēstules, īsziņas vai zvaniet.

Lai silti un mīļi!