Tas izskatījās kā mazliet pavalkāts galds, vecs un tumšs, kurā kāds savulaik ieskrāpējis nošu atslēgu un pāris notis atpakaļgaitā. Vēl tikai jāpiebilst, ka tas bijis kāds, kuram par notīm pat nav ne mazākās sajēgas. Tik vien to forma, virziens un iespējamais novietojums.
Tā tiešais plakanums kameras priekšā bija nepielūdzams, bet tad, pieejot tuvāk, iespējams ieraudzīt pavisam citu ainu. Tā pavalkātā galdiņa ainu un sajūtu, kur nošu atslēgai un notīm katrai sava iedobe, kurā atgulties.
Melnā slīpētais spīdums un patīkamā sajūta, to viegli noglāstot.
Tu pienāc tuvāk. Tuvāk. Pienāc tuvāk un paskaties.
Lai silti!
Vienkārši perfekts manā skatījumā. +Izbaudu sniedziņu fonā. Biju aizmirsusi, ka tāds reiz bija un tagad saprotu, ka pietrūka.
Man šķiet, es no viņa nešķiršos. Tik ļoti manējais. Thnxalot!
Paldies! Un missBraun, es ceru, jums būs lieliska kopdzīve.
Sniegu parasti var dabūt no pirmā decembra. Tik jāpalūdz, lai ieslēdz.
Šis ir izcils!
Paldies, draugs!