Likās, ka esmu mazliet sajukusi prātā, jo atšķirībā no citām reizēm, kad visu ielu piepildīja šokolādes smarža, šajā tā nederdzās, turklāt šķiet, ka dzirdēju sevi domās lēni novelkam “mmm” un nosmaidām vārdu “šokolāde”. Kaut kas nebijis pirmdienas rītam.
Nezinu, vai esmu gatava rudenim (visticamākais, ka ne), bet mani ziloņi pamazām tērpjas svētdienīgās pīnēs, kurās ietīt sevi visu, lai pēc tam izliktu pasēdēšanai uz terases vai vismaz pie loga, kamēr vēl laiks to ļauj, un mērkt lūpas kafijas putās.
Viņa rakstīja garāk un plašāk kā citi. Stāstniece. Varētu just uzreiz pat tad, ja neko nezinātu par viņu, lai gan to, ko zinu, varētu pielīdzīnāt arī nekam. Vien sīkumi un mazteikumos balstīts priekšstats. Bet man patika, ka viņa zināja precīzi, atstājot vietu arī manām domām, kas vēl svarīgāk – uzticējās.
Tie tev nav nekādi mazauskari. 2 x 6 cm. Veidoti maksimāli plāni, lai nenogurdinātu valkātājas ausu ļipiņas.
Sākotnēji auskara brūnā daļa, kas šobrīd izskatās viegli pavalkāta, bija pat nedaudz sterila. Tāda pārāk kārtīga, lai gan ar pārdomātiem skrāpējumiem. Skalpelis un citāda brūnuma plastika, daži labojumi un gatavs.
Mans iecienītākais rakurss. Tā mazliet virs palodzes. Šādi te var raudzīties ilgi un atklāt arvien jaunas detaļas, jaunus sīkumus.
Lai silta rudens sagaidīšana!
Mans šoreiz šis zilonītis saistās ar rudens miglas piesūcinātu zemi un mitras sūnas.. :) ļoti skaisti!
Mmmm, omulīgi…
Ak, dies kādas skaistas krāsas! Un kā man patīk i zilonis, i auskari.
Ko es tur kādreiz muldēju- ka nepatīk zaļais? :D
Vai, cik tas ir skaisti. Un tik ļoti piestāv šim rudenim, manuprāt.
Paldies, meitenes! Tagad tik jāsagaida, ko saņemot teiks Spīgana. :)
Kā es varēju palaist garām šo burvīgo ziloni?
Mani kaut kā ļoti pēdējā laikā agrūž brūnā krāsa, bet nu šeit, bet šeit!!! Uhh un ahh!
Jā, žēl, ka neesmu vēl redzējusi dzīvē, bet tas ir viņai ļoti piestāvīgs zilonis un auskari. Skaisti!
Kad redzēsi, padod ziņu, lai ir kāds cits subjektīvais viedoklis ;)