Tonakt, kad manas iekšas lavierēja starp vārīšanos un absolūtu atsalumu, mirklī, kad tapa kas jauns, piedzīvoju to burvīgo, lai arī mirklīgo sajūtu – visa pasaule bija apstājusies, kamēr es lipināju. Tāds neizskaidrojams miers absolūtā nemierā un neapmierinātībā. Tāds silts un gaišs.
Pirms daudziem gadiem tieši šī sajūta bija iemesls, kāpēc sāku radīt, lai atkal un atkal piedzīvotu sajūtu, kad es ko daru, viss pārējais ir sastindzis un apstājies, bet manī pilnīgs miers.
Tā arī skatoties uz to, kādā veidā iekārtoju savu jauno dzīvesvietu. It kā haoss, ārējs haoss, bet atvilktnītēs viss tik neparasti kārtīgs. Tā arī manī šīs divas pasaules min soli viena otrai blakus.
Šie burvīgie auskari ir pieejami. Ja Tev kārojas, Tu zini, kas darāms – jāceļ roka, jāuzkāpj uz galda, vai mazliet pieklājīgāk – uz krēsla, un jāsaka – man! Četri delfīni un auskari ir Tavi!
P.S. Ja nu Tev ļoti gribējās, bet Tu nepaspēji un nodomāji: rrrr… atkal Mēnessmeitēns visu paņēma :D Nebēdā, raksti epastu un izdomāsim variācijas par tēmu.
:) es tik tagad ievēroju rudens lapas starp ziloņiem un putniem…
:D Man jau sāk palikt kauns celt roku! :D
Bet, es paceļu! :) Neviens taču nerāsies? ;)
Sūtīs drīz ar kravas auto. Vispār, kad es uztaisīju šos, man likās, ka tas varētu būt sākums tai četru gadalaiku idejai. Ne? Tad pielikt klāt?
Jup! :)
Noteikti liekam klāt! Starp citu, es tieši arī par to pašu mūsu runāto lietu iedomājos, kad tikko atvēru savu e-pastu! :)
Šie man atgādina ziemu, jo ir tādi krūmi šeit, kuriem tādas sudraboti zaļas lapiņas, kuras arī ziemā paliek un, kad ir auksts, tās apsarmo! :)
P.S. – Fūri pati sarunāšu! :D