Kā tagad atceros, ka vietējā pilsētas avīze paaicināja mani uz interviju, kurā sarunāju visādas muļķības, taču dīvainā kārtā viņi visu uzrakstīja tā, kā biju domājusi. Visu sakārtoja tik skaidri un tas ne tuvu vairs neizklausījās muļķīgi.
Šīs ir publikācijas, kurās manā vietā runā mani darbi.
Franču blogs PAROLE DE PATE un svētdienas publikācija
“Un détour dominical par la Lettonie”.
Pēc publikācijas franču polimērkeramikas blogā, nosmēju, ka atliek tikai atzīmēties polimērkeramikas blogu Svētajā Grālā – polymerclaydaily.com un var mest mieru. Lai cik arī tas ironiski nebūtu, pagāja patiešām īss brīdis un mani ziloņi bija tur, un, kā redzams, mieru es arī nemetu.
Vienmēr ir mazliet jocīgi, ja kāds mani sauc par mākslinieci, bet, ja to izdarījusi pati Iris Mishly savā blogā, es neiebilstu.
Šķiet brīdī, kad mani paaicināja piedalīties projektā, kurš ilga 12 mēnešus un pirms kura krietnu laiku lauzīju galvu, lai izdomātu tēmu, nekad neiedomājos, ka izvēlētā tēma un tie darbi, kurus radīšu, gūs tādu ievērību. Mandalu ziloņu projekts ļāvis paspīdēt vēlreiz.
Ne mazāk cienījams profesionālais polimērkeramiķu blogs kā iepriekš pieminētie – The Daily Polymer Arts Blog. Būt nosauktai par “Latvian artist” nu jau ir ļoti patīkami.
