Atklāti sakot, es tik ļoti gribēju kaut ko mierīgu te ierakstīt, jo tuvojas pilnmēness un visi ir manāmi uzvilkušies. Tas jūtams gan darbā, gan ārpus tā. Patiesībā, tikai kopš pagājušā gada uz savas ādas izjūtu šīs mēness fāžu (vai kā to sauc) maiņas un kļūstu īpaši jutīga un nervoza.
Tā arī šovakar nācu mājās, centos noturēt pozitīvo domu, saglabāt mieru un bliukt! Atkal tualetes podam kaut kas īsti nestrādā.. it kā mājās ir vīrietis un es jau šim pašā sākumā piedraudēju (smejos), ka, ja trauki netiks mazgāti, uzrakstīšu par to virtuvē. Abi nosmējāmies un tā tas viss arī palika. Lai nu paliek tie trauki, bet nu vīrieti, pods! Tev taču ir divas rokas un visticamākais šī darbība aizņems nieka piecas minūtes, jo man ir apnicis visu prast! APNICIS! Nežēlīgi! Es negribu būt tā, kas kādreiz nākotnē mājās labos krānu vai durvju rokturus..vai mainīs auto riepu. Es negribu! Varu, bet negribu. Gribu arī būt vāja, kaut ko neprast un plikšķināt acis viegli pasmaidot.
Nepārstāvu viedokli, ka mājās visi tehniskie darbi jādara vīrietim. Tēvs man ir tik prasmīgs šajās lietās, ka loģiski protu gan velosipēdam ķēdi uzlikt, gan to ieeļļot.. protu krānu izjaukt, salabot un salikt atpakaļ tā, ka nekas pāri nepaliks un turklāt vēl strādās. Māku arī dušas galvu nomainīt. Varu sienā iedzīt naglu un vēl sazin ko, bet es NE-GRI-BU! Esmu uzvilkusies un dusmīga. Un skumja.
Paies pilnmēness un miers būs atpakaļ, bet tagad pakaukšu līdzi vilciņam.
Un jā, podu es salaboju, jo es taču VARU! Bļin!
Ai, saprotu Tevi labi. Man ir bijuši laiki, kad nācies nodarboties ar visu iepriekš minēto plus celtniecības un remont darbiem, jo cik tad ilgi dzīvosi tā nekā, gribas taču komfortu :) (vannas stāsts hehe) Un visu var izdarīt. Bet cik neizmērojami patīkami ir tad, kad no taviem pleciem noveļ visas tās rūpes, un liekas ka tiešām vairs i nemāki neko darīt, un nemaz nepazīsti to sievieti, kas bija iepriekš.
p.s. Multenīte ļoti forša :)
O, jā, vannas stāsts =)
Saprotu, ka savu LIELO devu šodien dod pilnmēness tuvošanās un mans sagurums, bet es gribētu par šādiem sīkumiem nedomāt. Uzvilkos. Ļoti un nemaz neliedzos.
P.S. Gribu kleitu. Gribu domāt par kleitu. Gaisīgu, plandošu kleitu, jo ir vasara un kad tad vēl. Kā man šodien kāds vīrietis teica, kad es šim ieteicu palasīt kādu grāmatu: я не читатель, я – мечтатель…
Varbūt vajadzēja kā maximas reklāma – kas man par to būs?- piekukuļot… ? :)
Viņš tak ir mans kaimiņš.. ne jau mīļotais. :D Ko tur kukuļot. Tad jau es labāk pati taisu. Pilnmēness.. pilnmēness tuvojas.. citādi mana dusmu vētra būtu mazliet mazāka. Mazliet. Bet nu ir jau sakāpis.
pūķis ar 9 galvām :D
Aleluja, man beidzot tapa skaidrs, kas ar mani notiek, jo vakar nu pilnīgi dīvains garastāvoklis un šodien nav labāk, tad redz tas Mēnestiņš:)
Oi, šitie stāsti mani arī bezgalīgi uzvelk … un es jau ar kopš pailga laika vienkārši nedaru šīs lietas, jo negribu … bet manam vīram viss nāk ilgi un pamatīgi. Esmu pārliecināta, ka satiku šo cilvēku, lai mācītos pacietību, jo tās man nekad nav bijis:) bet reizumis man arī izaug 9 pūķa galvas un uguns nāk pa ausīm:))
Ak, Kni! Cik pazīstamas izjūtas..
Diemžēl, mēs Dāmas, esam iemācijušās būt tik pašpietiekamas..
Skaldam malku un stiepjam ledusskapi uz otro stāvu. Negribam, bet daram, jo nav jau variantu.. Vīrietis mājās ir, bet vīrietim ir vajadzīga “iedvesma”, lai kaut ko izdarītu.. Ak, vai!
..Shhhhh.. (Tūlīt sākšu šņākt kā čūska) :)
:) kāda mums te visām vienāda pilnmēness un ne tikai, bēda.. :)
Man mājās pirms pāris dienām ap 10 vakarā sāka pa atvērto logu (logs plaši vaļā, jo karsts nežēlīgi un es gulju bez segas) lidot iekšā irši.. tad nu gan es beidzot sajutos tā, ka neko pati nevaru.. Maz man no kā bail, bet no šiem ir gan.. :)
Un vakar dzīvokļa saimniekam pateicu, lai kaut ko izdomā.. Solījās.. :D un man palika tik labi.. :) jo drīkstēju nesakost zobus un pati kko izdomāt, lai gan varētu, protams.. :D
ak tāpēc arī es esmu uzvilkusies pa 200% procentiem….
man vēl pie visa Pilnmeness ir draudžīgas meiteņu dienas… :) respektīvi esmu trakāka par vampīru! :)
Mans augums ir 1.66m, masai 1,62 m, bet viņas griestu augstums ir 2m… Māsas nu jau ex vīrs ir 1.92 m… Mēs ar māsu līmejam tapates, bet viņš sedēja pie Tv un kasija olas (atvainojos par tiešumu, bet viņš tiešām to darīja), te atnak, skatās mums uz grīdas izlijusi tapešu līme un šamais saka – “Kas ta Jums par ziloņa spermu uz grīdas?” Nosmējās un aizgaja! tā, mēs visu nakti līmējam tapates…
ak, ja, man viens puisis patīk… mēs ar māsu parvācamies, jautāju tam puisim, maybe var atbraukt saskrūvēt mums dīvanu… Viņš kaut kā aizbildinājās… Un beigās es māsas kaimiņu pierunaju… bet tai pat laikā, tas puisis, kas man patīk, saka, kā viņš draugiem palīdzībā nekad neatsaka… un tad vēl saka, kā esam draugi… tātad nēesam, ja jau nepalīdzeja… :(
palasot rodas iespaids, ka 90% vīriešu ir tizli…. Rrrrrrrrrrrrr
Bet tā jau nav.. nevar visus vienā maisā bāzt un tādu statistiku vilkt.
Kaimiņš ir prasmīgs, bet nedara :D Tas nav tizlums, tas ir slinkums.
nu, ne visi ir tizli… vnk mums, lieliskajam meitenem trapas visādi neforši, slinki un nesapratīgi eksemplari džīves ceļā! :D
Sudrabasparni =) mums netrāpās.. mēs izvēlamies.
Trāpīties var tikai tirgū, kur maisiņā blakus labajiem ķiršiem arī pa kādam sūdīgam piemet.
Mums netrāpās, mēs izvēlamies.
Iespējams… Zini dažkart izvēles nemaz nav, mēs paņemam to, kas pagadas… Kā pēdejo gurķi no plaukta, vien atnakot majās, atverot iepakojumu saprotam, gurķa galss ir jau mīksts un salātiem neder…
:) izvēle ir vienmēr, bet vai mēs to pamanām? :)
BET, vai tad starp sievietēm negadās līdzīgi eksemplāri? ;) un kā vēl .. he
Oi, cik jauki, vīrietis kāds vismaz, citādi sievietes tikai to pretpolu knābā.
Ir, Edgar, ir līdzīgi eksemplāri.
Pilnmēness..sssss…ss. Cilvēks savā būtībā ir varenslinka būtne. Visu laiku kaut ko izgudro, lai tikai mazāk pakaļa jākustina. =P
bet vai nav tā ka kāds to cilvēku par tādu padara?
vai tad pats cilvēks grib nolaisties
vai sliņķi jau piedzimst, domāju ka nē!
apstākļi piespiež, daudzi padodas ļoti daudzi,
trūkst pozitīvisma mūsu ačtelēs!!
ne vienmēr tas cilvēks ir tik melns kā viņu mālē!
Kāds to cilvēku par tādu padara? Nabaga vājā dvēsele.. cilvēks.. it kā nepietiktu ar to, ka kāds augstāks spēks zemi šim uzcēla, sagrēkot ļāva un vēl dzīvot lika.. tagad vēl par sliņķi padara.
P.S. Un par pozitīvismu acīs un citās ķermeņa daļās.. ja tā sit pa aknām, tad grūti to ilgi noturēt.. grūti ticēt, ka nesitīs atkal. Citādi manī pozitīvisma ir daudz. Vismaz bija daudz.
Labu miegu.
protams ne vienmēr.. biežāk jau viss ok, katram savi niķi – stiķi.
vai ne tā?