Ir vēl joprojām 17. janvāris (nevis decembris, kā man tikko noskanēja galvā) un 17. janvārī visi ceļi var vest tikai un vienīgi uz Bākas zemi. Tur, kur Zigis ar Ainu dzīvo, jo Zigim šodien dzimšanas diena.
Jau pagājušajā nedēļā, kad brālis man asistēja sadzīves tehnikas iegādē, norunājām, ka derētu braukt pie opīšiem atzīmēties. Man vispār jānokaunas, jo to dienu, kad biju tur pēdējo reizi, pat neatceros. Nezinu īsti kāpēc, bet turp braucu nelabprāt, lai gan abi opīši man mīļi un es viņiem vēl jo mīļāka.. kopš tās dienas, kad pametu viņu silto ligzdu. Dīvainas sajūtas mani saista ar to vietu, tāpēc turos pa gabalu. Kaut vai tīri instinktīvi, intuitīvi, da sauciet, kā vēlaties. Man atkal ir klāt tā nelabā kaite ar neizskaidrojamo satraukumu. Šodien, kā pusdienlaikā atnāca, tā neiet prom.
Savukārt bākas zemē viss pa vecam. Tantes kavē (jums ir kāds radagabals, kuram ierašanās laiks jāsaka par stundu agrāks, lai tikai tas ierastos laikā?), kāds atkal uzdāvinājis kārtējo putekļvācēju štruntu (katru gadu no jauna!) un radi joprojām ir skaļi (turklāt runā visi reizē). Visiem viņiem jābāž savs deguns gan manā, gan brāļa privātajā dzīvē. Nekas nav mainījis, pat var virtuvē uzmeklēt apmēram pirms gada rakstīto un to bez problēmām varēs pārkopēt tā, it kā tas viss būtu noticis šodien. Labi, stāstu par mīlu šovakar nebija, tā vietā kārtējās politikas sarunas un balsojums PRET Daugavgrīvas mola piekrastes neapbārstīšanu ar smiltīm (vai ko tur taisās darīt).
Ja kāds reiz man stāstīs, ka visi Emīli ir razbainieki (pati laikam šo arī esmu teikusi), tad manu radu vētrainais uzvārds ir tieši laikā. Lai kurš viņiem tādu piešķīris, viņš nemeloja.
Vissentimentālākā tomēr ir ome. Uzmetusi lūpu, ka atsakos ņemt uz mājām viņas cepto zandartu, pirms tam pa kluso sniedz man no savas bankas materiālo pabalstu. Nesaka gan kā opis, ka končām. Dzīvoklim, ko noderīgu. Paldies, omiņ, sanāks rūteris =)
Tādi, lūk, pīrāgi!
P.S. Kāds nevar pateikt, kur ir saule? Es vairs nevaru izturēt! Man vajag GAISMU!
P.S.2. Mūzikas resursi genoht. Komentāros noteikti var ielikt ko labu un skanīgu.
P.S.3. Sveiciens Edzim Marokā. Gaidu siltus stāstus!
:) Zini, palasīju par Tavu kaiti, kad izlasiju simptomus sāka šķist, ka kas tāds ir visiem planētas iedzīvotājiem, kas pametuši vecāku ligzdu un sākuši patstāvīgu dzīvi! :) neķer kreņķi.
Varbūt nebūs dzirdēts šis gabals ->
Un, mani no atkārtotas depresijas pirms pāris dienām izvilka šis dziesmas (lai gan nu jau vecas un parasti klausos kaut ko savādāku :) ) ->
1. http://www.youtube.com/watch?v=TxmEd9lcn0k
2. http://www.youtube.com/watch?v=g3mumHQsBow
3. http://www.youtube.com/watch?v=pRpeEdMmmQ0&ob=av2el
4. http://www.youtube.com/watch?v=RzQIaX4ZONk
ououou, Shakira nav klausīta kopš tiem laikiem, kad šī dziedāja dziesmu par to, ka zem drēbēm ir nebeidzams stāsts…
BET par Million Voices man jau sākumā likās, ka tur tiek kaut kas šmugulēts. Smieklīgi, atausa atmiņā apmēram 1995./1996. gads. Skolas disene. Dīdžejs šo dziesmu uzlika tieši man. Youssou N’Dour featuring Neneh Cherry – 7 Seconds http://www.youtube.com/watch?v=wqCpjFMvz-k&feature=fvw
Paldies Tev par skanīgajiem ieteikumiem.
:) ņem par labu! ;)
Par Shakiru, aha, es arī nebiju no pamatskolas laikiem laikam dzirdējusi neko, bet šīs dziesmas ir priecīgas manuprāt! :)
P.S. – to Dīdžeja brīnumu paklausīšos rītvakar, kad būšu beidzot savās mājās! :)