Tas ir stāsts par to, kā apiet atkārtošanos. Kā it kā uzdarināt tādu pašu, kas patiesībā nebūtu tāds pats.
Tāds lavierējošs kompromiss, kad kaza ar vilku nemaz nesastopas, lai tam vienam to otru nemaz nesagribētos ēst. Ar vairākiem piegājieniem, lavierējot, Santu, man sanāca šis.
Es nezinu, vai tas ir tā, kā Tu biji iedomājusies, bet vispār, iesaku labāk neiedomāties un ar iztēlošanos neaizrauties, jo prātā var uzradīt ārkārtīgi spilgtu bildi, kura neattaisnosies. Man vismaz tā ir. Jāļauj notikumam notikt. Es ceru, ka šis ir notikums, kas ir noticis.
Priekā!
katrreiz pie Taviem vārdiem “labāk neiedomāties un ar iztēlošanos neaizrauties” mana sirdsapziņa saraujas čokurā.
nevajag, meitenes, iedomāties. nevajag.
Suns zina ko ēdis.
Sirdsapziņai liec mieru. Padoms attiecināms uz visādām situācijām un man tādas apraušanās bijušas ne vienu reizi vien.
:) aha, es tieši ar ne par rotām tagad iedomājos.. ;) Vajag, vajag to iztēli paturēt grožos ik pa laikam.. savādāk var stipri sabojāt prieku par notiekošo.. :D
Burvīgi skaisti! Mans lielais rudens prieks :)
=) Tagad tikai jānogādā to rudens prieku līdz Tevīm.
Tik fantanstiski!!! Īsti rudens ziedi! :)