Palasīju Majoru un nodomāju: kaut kā viss man te ārkārtīgi pozitīvi un tā.. ar cukuru. Vai tomēr nevajadzētu krietnu devu rūgtas kafijas, vieglu pamētāšanos ar nazīšiem un jā.. Pamanījos šovakar šokēt bijušo akadēmijas biedreni ar izteikumiem par precībām (zinu, zinu, man nav brīv par šo izteikties!), uz ko viņa man atbildēja: “Nekas, pienāks arī Tava kārtā, ” uz ko savukārt man paspruka – pateici kā pensionāram pie kapiem, tramvaju gaidot. Būs rūgta kafija un būs pamētāšanās, galu galā tam ir labvēlīgi apstākļi – mēness ir sācis augt.
Rūgtu kafiju?
Published by
Gan jau pilnmēnesī būs tev arī virtuvē jandāliņš.. ;) Visam savs laiks!
Ja dzīve nav rūgta, tad aŗī rūgtums nav jūtams blogā… :)
Rūgta tikai un vienīgi, citādāk nemaz nav vērts krūzi smērēt :D