Runā Mr. Nogurums

Kad vakardien izsludināju vakanci uz vienu kino brīvbiļeti, galu galā nopriecājos, ka tā īsti nevienam uz Dorianu Greju nākt negribas, jo varēja sanākt, ka man tikai likās, ka gribas, taču brīvbiļetēs iedrukātais datums svilināja sirdsapziņu un Katrīnas priekšā mazliet bija kauns. Cilvēks no sirds man “dzeramnaudā” iedod biļetes uz kino, bet es trīs mēnešu laikā nevaru tās iztērēt, lai gan uz kino esmu bijusi vairākkārt.

Pateicos visiem tiem, kas tomēr nepieteicās un izvēlējās nenākt, jo es tiku pie lieliskas kompānijas un iespējas noskatīties pavisam citu filmu, kas sākotnēji man likās viena no tām “es uz šito mēslu nekad neietu”. Izrādījās, ka relaksējošais, jautrais un pacilājošais “mēsls” i, nemaz nav mēsls un ir kā veldze dienas nogurumam un visu dienu no bilžu apstrādes sāpošajām un asarojošajām acīm.

Filma ar Krūza kunga un Diazas kundzes piedalīšanos. Viegls gabals nesteidzīgam vakaram, tādam, kurā negribas domāt. Tādam, kad gribas atkrist krēslā un vienkārši darīt neko.

Starp citu, maza atkāpe no tēmas. Kad parasti dodos ārpus valsts ciemos un man jautā: „Nu, ko Tu gribētu darīt?”, man kauns atzīties, ka neko =) Nav tā, ka man nekas neinteresētu, taču darba dienās uzkrātais nogurums mani vilina uz to burvīgo neko. Tad ir tā baile, ka cilvēks apvainosies un domās, ka man garlaicīgi. Nu nav gan. Man tikai gribās pagulēt un padarīt neko. Tā arī vakardien bija pienācis „neko” laiks.

Tā jau nebūtu es, ja kādā mirklī neaizdomātos par kādu sīku un, it kā garām ejot, filmā pateiktu teikumu. Krūza atveidotais Rojs Millers ir slepenais aģents. Spiegs, īsāk sakot, un viņa priekšniece filmas noslēgumā saka: „Tu taču atteicies no visa. No draugiem, no ģimenes. No parastās dzīves. Dzīvo!” Un tad es iedomājos, kā tas būtu būt spiedzei.

Nesmejieties, savulaik, kad skolas laikos pirmo reizi gāju pie astrologa, man tā arī pateica, ka es varētu būt spiedze :D un nezinu, vai šī izteikuma pamudināta, vai kā cita, ar domu mazliet aizrāvos, jo jau bērnībā biju liels špions. Vienmēr pirms laika atradu Ziemassvētku dāvanas, lai gan īsti nemeklēju. Vienkārši uzgāju. Tā ir arī ar daudzām lietām šodien. Informācija pati pie manis atnāk tad, kad tai ir laiks un intuīcija visu pasaka priekšā, ja arī nepasaka, tad ļauj nojaust.
Dažu informāciju, kuru man labāk būtu bijis neatrast, es uzgāju ar 3 klikšķiem, jo sasodīts, kā ta spiega smadzene strādā :D

TAČU ir tas taču! Atteikties no visa, kas Tev ir un mesties spiegu dzīvē, balstīt savu dzīvi uz lielākiem vai mazākiem meliem, uz tādu kā puspatiesību? Es laikam nespētu, taču, ja es tomēr būtu spiedze, es sauktos tieši tā, kā tagad šur tur mazliet šmaucos un jaucu gaisu..

Zaiga Taiga.
Tik burvīgi un skanīgi.

Vai filma jāiet skatīties? Nē. Sazinieties ar pirātiem un noskatieties mājās. Smejieties, smaidiet, teciniet siekaliņu, jo, lai gan es neesmu Krūza piekritēja un viņa plakāta pie manas istabas sienām nekad nav bijis, ak, jel.. :D Es tikai paskatījos. Neko vairāk. :D

Dziesma dzirdēta šodien visu laiku labākajā radio! Radio 101.
Diemžēl neatradu klipu, kur tā Krēsla neparādītos, bet šķiet, mana šodiena ir pelnījusi ģeniālos Muse. Joprojām atceros viņu uzstāšanos Rīgā.

P.S. Ir kāda labu labā ziņa. Svinīgi varu paziņot, ka šodien pēc 13 stundu darba un ziedotas pusdienu pauzes, kataloga makets ir gatavs :D :D :D Tagad tik jātur īkšķi, lai labi drukājas.

P.S.2.
Ar labunakti,
Pulkstenis sit ritmā takti.
Kni uz gultas pusi dosies,
Lai var rītu smaidot mosties.