Runā viesis: Cilvēks no rajona

Tas bija kādu laiku atpakaļ, kad jaunāko ierakstu listē (tā ir tā sadaļa, kuru jūs neredzat un nekad arī neredzēsiet, ja vien jums nebūs sava konta wordpresā) pamanīju Viņu. Dzīve autobusā – vēstīja bloga nosaukums un, ņemot vērā faktu, ka necik tālā pagātnē vēl pati 6 gadus diendienā nobraukāju 3. maršruta autobusā, pavadot tajā kā minums 2 stundas dienā, nespēju atturēties neuzklikšķinot.

Būtu piens, varētu uzcept pankūkas, bet nav jau miltu..
Kad ieraudzīju bloga augšpusē uzrakstīto saukli, nekavējoties to nosūtīju diviem cilvēkiem un abi to ielika skaipā blakus savam foto, atzīstot par vairāk kā labu esam. Tā sākās mana viesošanās pie cilvēka no rajona.

Šovakar gribētu jūs iepazīstināt ar diviem stāstiem no šīs lieliskās vietnes, lai jūs pēc tam paši varētu izlemt – vizināties kopā ar viņu autobusā vai turpināt braukt ar auto.

***

Īsta lelle vs mākslīga sieviete
Šodien virzienā uz rīgu autobusā iekāpa sieviete īstas kažokādas mētelī. Viņai bija mākslīgi blondi mati, sasprausti ar plastmasas gaišsarkanu sprādzi, seja bija izkrāsota mākslīgi gaišbrūnā krāsā un mākslīgi uzpūstās lūpas bija pārklātas ar indīgu vielu, kurai tikai drošsirdīgie un pārgalvīgie vīrieši parakstītos pieskārties, bet kažokāda gan bija īsta. Tik skumji, bet vienīgais īstais un patiesais, uz ko šī sieviete ir spējīga, ir viņas kažokādas…

Un galvenais, ka viņa apsēdās blakus sievietei (sauksim viņu par Allu), kurai arī bija kažokāda, bet ne-īsta un izskatījās, ka Alla jutās apkaunota tieši tā iemesla dēļ (jau iepriekš izsaku līdzjūtību vīram, kurš vakarā pārnāks no darba un saņems ziemassvētku dāvanu sarakstu ar vienu pašu vārdu – kažoks!). Bet, kas ir vēl vājprātīgāk, izskatījās, ka viņa būtu gatava naktī iezagties kaimiņu kūtī un pati sašķērēt visus trušus sev, lai tikai varētu sēdēt ar augsti paceltu galvu blakus lellei, tikai viņa ir aizmirsusi ļoti svarīgu faktu – Alla taču ir īsta…

Foto: http://stylerazzi.blogspot.com/2008/04/kimora-barbie-must-wear-faux-fur.html

***

Spiegu bērni I

Autobuss manā vērtību skalā saņem bonusa punktus par to, ka  man personīgi tā ir ideāla vieta grāmatu lasīšanai. Un, ja vien man šausmīgi nenāk miegs, tad es noteikti lasu kādu grāmatu. Tikko pabeidzu lasīt Remarka biogrāfiju un gribu ķerties klāt Virgin Suicides, bet domas par jaunas grāmatas sākšanu ir diezgan skeptiskas, jo, kā zināms, no plkst trijiem dienā ārā sāk palikt tumšs un no rīta gaišs paliek tikai pēc astoņiem. Rezultātā sanāk, ka autobusā lasāmās stundas samazinās līdz minimumam. Un tas, savukārt, mani iedzen panikā, jo ir miljons un vēl vismaz trīssimtpiecdesmit grāmatu, ko gribu izlasīt, un liekas, ka ar manu dzīvi nepietiek un ka man vairs nav laika. Un laiks, ziniet, vairāk nepaliek.

Sēžu pie loga. Blakus man neviena nav. Pāri ejai blakus sēž onkulīts. Nu tiešām vecs kā pasaule. Viņam ir brilles uz deguna un rokās ir grāmata ar vecumvecām dzeltenām lapām…es saprotu, ka nē, pagaidiet, viņš vēl lasa! viņš! tad jau man nemaz vēl nav jāsāk uztraukties, ka manam lasāmajam laika pulkstenim sāk nodilt zobrati… loģiski, ka es nolemju noskaidrot, kas tā ir par grāmatu. Es pieliecos, lai varētu izlasīt, redzu tikai J. Liecos vēl. Un brīdī, kad es biju izliekusies galīgi ne-neuzkrītošā pozā un jau redzēju Jānis …vecais onkulīts strauji pagriezās pret mani un pievilka grāmatu sev klāt pie sirds.

Es loģiski, ka izlikos ļoti svarīgi steidzamies, savācu savas mantiņas un izkāpu. Nedrīkst veciem cilvēkiem traucēt lasīt, jo viņi var arī nepaspēt izlasīt…!

Foto: www.saidaonline.com

 

Lai silts vakars un labu labais miegs, kā arī teicamas spējas rīt pamosties!

Published by

Kni

Love yourself more

2 thoughts on “Runā viesis: Cilvēks no rajona”

  1. kaut kā stulbi būs, ja es te tagad uhošu un ahošu, bet tā vien gribas. īpaši ņemot vērā to, ka man arī ir padaudz autobusa stāstu. Un to, ka arī man ir vismaz “miljons un vēl vismaz trīssimtpiecdesmit grāmatu, ko gribu izlasīt”. Un to, ka…
    Hau.Tincii ir runājusi :)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.