Bet vispār tajos brīžos, kad zāles ir labi pastrādājušas un es varu nedomāt par savām ķermeniskajām izpausmēm, var atrast savu šarmu šais telpās. Pa manu logu ir skats uz parku, vecmodīgu ūdenstorni un baznīcas dubultsmaili virs kokiem. Skats no augšas atgādina vecu muižu: pie ieejas no abām pusēm ir plata uzbrauktuve, parka pusē – terase ar apaļīgiem pīlāriem. Ja piedauzīgos plastmasas logus nomainītu pret koka rāmjiem, skats būtu iespaidīgs.
Taču iekšpusē ir labi, ka ir plastmasas logi. Telpas var vēdināt dažādos režīmos, nav jābaidās, ka logu nevarēs atvērt vai nevarēs aizvērt. Turklāt logā ir ielikts mušu tīkls. Pilsētā jau bez tāda varētu iztikt, bet nē – ir! Un, kas ir absolūti neticami un perfekti – te ir bezmaksas WiFi. Bez kādām parolēm un citām muļķībām. Pirmo reizi redzu jēgu reklāmai un publiskajiem “paldies” sponsoriem – paldies no manis SEBam, kas te nodrošina internetu!
Ok, mēgināšu paspēt uz dušu, citādi pēc dienas režīma, kas pielipināts katrā palātā, sāksies nakts miers un es vēl par savu šļakstināšanos dabūšu pa ausīm. Tās pret cilvēcību norūdītās māsas to vien gaida.
Paldies Tincii par šiem stāstiem!
Mīļie, saudzējiet sevi un esiet veseli!
Foto: browndresswithwhitedots.tumblr.com
