Visu nedēļu dzīvoju ar sajūtu par vienu dienu uz priekšu. Otrdien likās, ka ir trešdiena, un attiecīgi vakarā satraucos par to, ko esmu aizmirsusi izdarīt saistībā ar ceturtdienu, bet tad atkal nomierinājos. Vakardien sajūta atnāca vēlreiz un mēģināja iestāstīt, ka ir ceturtdiena. Gan jau vakarā pazaudēšos vēlreiz. Tā gadās.
Ir arī sagadījies, ka man te ir viens zilonis, kurš tapis spēlēšanās rezultātā, salasot kopā pārpalikumus no kā cita, pieliekot klāt tirkīzzilo krāsu, liekot lietā irbulīti, skalpeli, asmeni un vēl dažus rīkus, lai nogriezto slāni pārceltu uz tīras krāsas pamatnes.
Mazliet tāds kā aprūsējis, tāds kā telpisks, tāds ar griezuma atstātiem caurumiem, kas veido iedobes.
Ja tev vēl nav sava ziloņa, tad, man šķiet, šis būs īstais, ar kuru sākt. 13 delfīni un es tev vēl uzdāvināšu mazītiņus pogauskarus. (Zilonis rezervēts)
Ko saki?
Man uz šo skatoties radās iedvesma izmantot plastiku, lai atsvaidzinātu savu veco matadatu. Diemžēl manā šobrīdzemē matadatas retuma ziņā pielīdzināmas vienradžiem. Vecā matadata jau pazaudējusi visus rotājumus. Mēģināsu likt lietā plastiku un redzēs kas sanāks.;)
Pēc tam sūti bildi un rādai, kas sanāca!