Emīlija ir apburoša skaistumkopšanas salona īpašniece, kā arī friziere. Kādu dienu kopā ar citām vēstulēm viņa saņem anonīmu, viņai adresētu mīlestības vēstuli, kuru pēc izlasīšanas ar vienu vēzienu izmet papīrgrozā. Precīzāk, viņa netrāpa un aizmet garām, to nometot tieši pie vēstules autora kājām. Žans ir salona strādnieks un pilda gan santehniķa, gan elektriķa, kā arī remonta veicēja darbus. Bezcerīgi iemīlējies Emīlijā, viņš noskatās, kā viņa rakstītā atzīšanās atradusi ceļu tuvāk papīrgrozam.
Emīlija, nespēdama noskatīties, kā tēva aiziešanu pārdzīvo māte, nolemj vēstuli pārrakstīt un nosūtīt viņai. Tajā brīdī neviens nenojauš, kādu jucekli radīs šī vēstule un cik ļoti tā sagrozīs gan Emīlijas, gan viņas mātes, gan Žana dzīvi. Meli mēdz būt visādi – balti, ļauni, nevainīgi, bet šie te būs saldi.. lai arī meli vienmēr paliek meli.
Dažkārt šķiet, ka Odrijai Tatū iedala tādas lomas, kurās viņa nez kāpēc cenšas sakārtot citu dzīvi, taču savējo atstāj novārtā. Viņai iedala lomas, kurās viņa ir dauzoņa, simpātiska līdz neprātam un dzirkstošām acīm. Šī būs viena no tām filmām. Atkorķējiet vīnu un ļaujieties… cik tad no tās vasaras vairs palicis.
Hmm… rozā gaisma ārā.
Līs.
Rozā lietus līs.
Wuuhuu! Milzonīgs paldies Tev par sestdienas vakara kino ieteikumu – trāpīts tieši šodienas sajūtu desmitniekā :). Vēl lielāks izaicinājums – mēģināt skatīties franciski bez subtitriem…tā teikt, pārbaudīt, cik daudz no vidusskolā iemācītā vēl palicis atmiņā.
Un tā rozā gaisma šovakar kopā ar visu pārējo krāsu gaismām šovakar – nu ļoti garšīgi.
man arī patika šī filma – skatījos, kad biju noilgojusies pēc franču kino!
Skatīties filmu oriģinālvalodā bez tulkojuma nepieciešamības.. ak, tas ir tik feini! Mana franču valoda ir kā Sniegbaltīte – jau gadiem guļ ciešā miegā un neviens princis pat nav tuvojies, lai to atmodinātu.
Pamodos no rīta murga un fonā uzliku šo filmu.
Jā, varu vien piekrist, ka ar kino oriģinālvalodā ir pavisam citādāka pieredze – filmai uzreiz gluži cita noskaņa, un atšķiras arī tās atmodinātās emocijas. Vairāk pats jūties iekšā notikumu virpulī, mazāk – kā nepiederīgs garāmgājējs.
Un vispār, ienācu virtuvē tieši tādēļ, ka šīrīta biedējoši reālie ( bet ne patīkamie) sapņi bija nomocījuši vairāku stundu garumā, un gribējās kaut kā nomierināties. Izdevās ar :).
Šī filma redzēta, un, manuprāt – pat labāka, sižetiski.
paldies, ka atgādināji par šo filmu. Sen jau gribēju noskatīties, bet bija piemirsies par tās eksistenci :)
Uz veselību! Lūdzu, lūdzu!