Satraukums uz tēju sauc.
Ja iekšas būtu kā tāda istaba, tad varētu teikt, ka satraukums ērti iekārtojies man sirdī, šūpojas tajā kā atpūtas krēslā un nedod miera. Dīvainā sajūta, ka atkal kaut kas nav padarīts, ka atkal kaut ko kavēju. Signāls ir, bet nespēju uztvert tā nozīmi. Iedvesma pie šitādiem satrauktajiem arī nenāk, bet tā vajag, tā vajag!
Ļoti gribas uz kino un 5h papildus stundas diennaktī manu lietu kārtošanai.
Nav.