Miegs ir tāda savāda parādība.
Kad esmu apgūlusies gultā, iekārtojusi tam vietu, sakārtojusi spilvenu, ieslēgusi sīkās lampiņas, paskandinājusi viņa mīļāko mūziku, slāpējusi trokšņus, viņš tik un tā nenāk. Tāda cenšas pierunāt un aicināt, bet viņš nenāk. Es nogurstu no gaidīšanas un iemiegu, lai no rīta secinātu, ka viņš ieradies vēlāk, tāpēc arī uzkavēties nolēmis ilgāk. Tā mēs dzīvojam katrs savu ritmu un neviens no mums negrasās piekāpties. Varbūt.
Starp citu, tas viss notiek tikai tāpēc, ka Miegs ir vīrietis! :D Ja šis vārds būtu sieviešu kārtas, tas nāktu laicīgi, vai arī ātrāk, nekā gaidīts! :D
Miegs ir kaķis.