Lai arī par piedevu šim vēl tiek lauzti šķēpi un domātas kombinācijas, pats pamats ir gatavs. Nav jau tā, ka man negribējās vērienīgāk un plašāk, bet, kā es jau reiz atzinos, mēdzu iestrēgt savienošanas procesā, kuru vēl sarežģītāku padara tas, ka nav tādu detaļu, kādas man vajadzētu un kādas gribētos.
Lapiņu virtenē ir vairāk, nekā sākotnēji bija plānots, kas savukārt nozīmē, ka auskaros to būs mazāk, nekā sākotnēji gribēts, taču domāju, ka šo skādi man izdosies kompensēt.
Lapiņas veidotas divkārtu tehnikā, proti, sākotnēji krāsainā daļa un vēlāk skrāpējumi aizpildīti ar melnu plastiku.
Auskari vēl gaida savus āķus, jo šobrīd mājās tāds, kādu vajag, ir tikai viens. Tik tipiski man. Vara krāsas vietā bija jābūt zeltītajai, taču es nespēju.. tas spīdums nokauj visu. Ja tas nav zelts, tad viss, kas to imitē, izskatās nekā, lai cik arī maksātu.
Lai silti!
Es naivā cerībà tomēr apjautàšos.. Tie auskariņi ir iegūstami??
Nu ne taču, Zan! Tas tak nav taisīts aiz neko darīt :) Arita gaida.
Nu, tad laimìgā Arita :) Būs man arí jàraksta pasùtìjuma vēstule, jo, nu, liela man tà patikšana!
vai pareizāk tagad bùtu teikt-“mums jàraksta” un “mums patikšana” :D :D
Ak, tādā gadījumā Tu vari uzprasīties uz tādu pašu ieķiķināšanu, kāda tiek manam brālim par tekstiem “mēs šodien kašķīgi” un “mums jaciņa derēja”. Tā arī pajautāju, cik tad to mērītāju bija.
tas no sērijas – kāda jums šodien bija kaka (bērnu dakteres jautājums), vai – mēs jau šorīt pakakājām (omītes ziņojums)..
Tu jau zini – šitas lapojums maan alllaž iet pie sirds
“Mums jau bija pirmais sekss” man šķiet visuzjautrinošāk, jo tas ir gandrīz kā jautājums, cik tad tālu ar to “mēs” var iet. Bet tie nieki. Sī, kad Tu nāksi pie manis ciemos?