Ir tādas dienas, kad abas rokas pat nav kreisās. Tās neaug no īstās vietas un zelta tajās nav pat ne kripatiņas. Šodien ir tā diena, kad labāk nekam klāt neskarties. Sēdēt un ieturēt distanci no visa, kam pieskaršanās varētu radīt krahu.
Neveiksme Nr.1
Viss sākās ar to, ka uzacu raustīšana pie kosmetoloģes beidzās ar vārdiem.. nākamreiz tā nedarīsim. Nav jau uzacīm ne vainas, bet mazliet par daudz paraustīja gan. Pavisam minimāli un to neviens nepamanīs, jo kopš tā brīža, kad manu pieri sedz tā saucamais ponijs, uzacis sākušas augt biezākas un tumšākas, turklāt vēl izrautie matiņi savā vietā atgriežas visai ātri. Tātad – tāds nieks vien bija.
Neveiksme Nr.2
Niezēja nagi uzradīt vēl vienu ziloņu kreklu, taču šoreiz svītrainu un ar pankziloni. Atradu krekliņu un devos drukāt, bet šeit ieklausieties labi, lai jums negadītos tās kļūdas, kuras piedzīvoju es. Tātad! Lai arī drukāt gāju uz to pašu vietu, šajā reizē bija cita meitene, kas nebija tik feina un visticamākais savu darbu vienkārši dara. Tā tupi dara. Lūk, tajā mirklī, kad jums saka, ka varat 10 minūtes iet pablandīties, nekur neejiet. Dzirdiet? Nekur! Iespējams, šī ir jūsu iespēja novērst faktu, ka viss noies greizi. Pirmo reizi paklausīju šim “10 minūtes var pastaigāties” un devos ar. Tikmēr skuķis izdomāja, ka tomēr tā bilde jāuzliek par 5 mm zemāk… Būtu labāk augstāk likusi un iespējams, man šis krekliņš kaut drusku patiktu. Zin, tur uz vietas jau nevarēja saprast, kā īsti ir. Īsāk sakot – mācība! – neejiet prom, stāviet klāt un pirms bildes “pielīmēšanas” audumam, vienkārši palūdziet, lai to pieliek klāt, lai var izspriest, vai sākotnējā doma ir laba. Redz, pirmajā reizē meitene tā arī izdarīja, bet šitā te – nē.
Kas vēl… ja isti nav pārliecības par bildes lielumu, izdrukājiet to kaut kur uz parastā printera un paskatieties, kā tad ir. Divi svarīgi sīkumi, bet tie var būt izšķirošie.
Neveiksme Nr.3
Zem izlietnes jau sen vajadzēja nomainīt filtru, jo tur esošais bija kļuvis tumšs. Nu ko, nomainīs ar. Vai tad es nevaru. Pate māku sienu pļauti, pat’ izkapti asināt. Atrotīju piedurknes un ķēros klāt. Vot dura! Nomainīt ta nomainīju, bet, kad griezu vaļā krāniņu, kuru pirms tam biju aizkriezusi, ūdens šļācās kaut kur pa malām un gandrīz uzrīkoju plūdus. Nojaukusies līdz elkoņiem, jau taisījos kaukt pret debesīm, bet tomēr nomierinājos. Skrūvēju visu vaļā vēl vienu reizi, izpētīju vēlreiz un sapratu, ka caurspīdīgais trauciņš spēcīgāk jāpiespiež un tad veikli jāgriež ciet skrūvējamā daļa. Kā jau teicu.. abas rokas man šodien pat nav kreisās. Pie sevis sāku domāt, vai tik nevajadzētu tomēr to kaimiņu, kuru mistiskā kārtā iepazinu draudzenes ballītē, uzaicināt uz tēju, jo kā teikt – likās, ka ar šito šmuci galā varētu tikt vairs tikai vīrietis. Sakodu zobus, vēlreiz atrotīju piedurknes, savaldīju vēlmi bimbāt aiz izmisuma un skrūvēju tik ciet. DARĪTS! Ziniet, pēc šitā man sametās bail doties ārā, lai paskrituļotu, jo tieši to pirms filtra maiņas biju ieplānojusi.
Neveiksme Nr.4
Lai arī sapratu, ka pēc visiem fēleriem iet skrituļot ir bīstami, tomēr devos. Aizripinājusi līdz Matīsielai, gandrīz nostiepos uz acīm, jo ar labo kāju biju uztrāpījusi pakusušā asfalta daļai un neveiksmīgi sabremzējusies. Ar roku pieskāros zemei, bet nepakritu. Tas nu bija mirklis, kad man sametās pavisam neomulīgi un sāku uzmanīties no visa. Kronvaldparkā ātrumu samazināju un tik ātri kā parasti neskrēju. Vienu lietu gan labu izdarīju. Iemācījos ar labo kāju, vēršot to sāniski, piebremzēt. Tā var iztikt bez pievienotās bremzes.
Tagad sēžu un man tikko teica: sēdi, nekusties, es drīz būšu atpakaļ. Lūk, tā arī es sēžu, tikai pirksti vien kustās. :D
Vai tev nav bail iet gulēt? ;)
Nē, kāpēc lai būtu?
ja nu gultai kājas nolūzt? (es tiešām tikai jokoju! pašai ar ir bijušas neveiksmīgās dienas un neveiksmīgie periodi), kā jau visiem…
Kni, vajag mierīgi un pa smuko dzīvoties :)
Uzacis tikai ar vasku – ātri, bez plakstiņu raustīšanās un ar pinceti tikai neeelielas korekcijas. Ideāli!
Krekliņu uzdāvini kādai, kam bilde būs tieši īstajā augstumā.
Ahh, cik jauki būt sievietei un šādus darbiņus, skropstas plakšķinot, uzticēt vīrietim, jo vienmēr ir kāds, kas par kaut ko garšīgu būs gatavs izpalīdzēt :)
Un žēl, ka kāds garš tumšmatains svešinieks neuztvēra tavu piezemējumu ar “Jaunkundz, vai viss kārtībā?” :))
Bet sēdi vien. Gan jau kāds pārsteigums būs ;)
1. ar vasku jau arī bija. Vai es pieminēju, ka vasks nejauši tika arī matos..? Laikam nē, bet tur drusku bija jāņem talkā šķēres. Redz, ne man vienai tā vakardien negāja.
2. droši vien būs arī jāuzdāvina, vai jānobēdzina skapī.
3. ja ir kam plikšķināt, tad var plikšķināt.
4. svešinieku nebija. Tikai divas blondīnes, kuras droši vien nodomāja, ka tā viņai arī vajag.. nav ko te pa trotuāru braukt.
:) šis ir sīkums! neķer kreņķi, ja ir tādas dienas, tad vari būt droša drīz nāks kaut kas patiesi labs! :)