Sena virtuves paruna vēsta, ka par velti kaut ko vajadzētu dot tikai tiem, kas prot to novērtēt, kas prot priecāties un būt pateicīgi. Pārējiem par visu jāprasa nauda, turklāt, jo vairāk čīkst un ņerkst, jo lielāka nauda, jo tad vismaz pastāv cerība, ka viņi neņaudēs un neņerkstēs par to, ko saņem, bet gan par to summu, ko no viņiem prasa.
***
Kaut ko ņemt un pieņemt ir vieglāk, ja 1) jūties to pelnījis un ja 2) nesāc saņemto domās pārvērst naudā. Ja ir grūti izpildīt pirmo punktu, vajadzētu iztikt bez otrā.
***
Iepērkoties tirgū, ir divi kritēriji: tas, KO pārdod un KAS pārdod. Svarīgi, lai tā seja, kas to kartupeli tirgo, zinātu, kā tas aug.
