Ar antikvariātiem ir tā, ka man ļoti gribas kādā no tiem ieiet, taču nepietiek dūšas. Es negrasos neko iegādāties, jo bieži vien jau skatlogos manāmās cenas vēsta, ka tas viss ne pa manam makam, lai gan tas nav no plānākajiem.
Ienākot pa durvīm, ieskanējās skaļš „dzinnn”, paziņodams visai senatnes telpai, ka esmu ieradusies vai arī apmaldījusies. Par to spriedīs sirmvīriņš, kas rosījās tur pat aiz letes. Sirmvīriņa mati bija balti nevis pelēki kā vairumam sirmīšu. Viņš izskatījās lēnīgs, taču brilles zeltītos rāmjos signalizēja, ka viņa lēnīgums drīzāk ir vēlme akurāti un precīzi veikt savu darbu. Apģērbs bija mazliet vecišķš, taču akurāts. Sūnu zaļā veste kontrastēja ar balto kreklu un samtīgajām biksēm. Augums kalsns. Cienījams sirmvīriņš.
Darba diena tuvojās beigām un sirmvīriņš ņēmās kārtot cakoto servīzi, kas stāvēja plauktā pa labi no letes. Šķiet, to nesen kādam bija izrādījis, bet tagad traukus novietoja vietā. Putekļu uz tiem nebija, jo sirmvīriņa pārraudzībā esošais antikvariāts tika turēts ideālā kārtībā. Likās, ka onkuliņš aizvērtām acīm varētu pateikt, kur ir katras senās lietas vieta, cik tā veca, kāda ir tās izcelsme un par kādu naudu tā šodien dabūjama.
Kad servīzei bija ierādīta tās vieta, sirmvīriņš sakārtoja piespraudes, kuras kā lielmātes greznākā rota bija izgūlušās uz samta spilvena, precīzāk atvilktnītē, kuras iekšpuse bija mazliet polsterēta un apvilkta ar samtu. Rotām samts piestāv, vai arī rotas piestāv samtam. Izvēlieties paši, jo es izvēlēties nevarēju.
Vērot sirmvīriņa darbības bija tīrā bauda, jo likās, ka viņš vairs neiztēlojas, kā iespējams kāds dzēris no greznās servīzes, kā ēdis kūkas ar sudraba karotēm, vai malkojis kalvadosu no kristāla karafes. Šīs ainas viņa acu priekšā bija patiesi dzīvas. Iztēle pirms gadiem tās jau bija padarījusi dzīvas un tagad tās dzīvoja līdzi senajām lietām sirmvīriņa acu priekšā.
Patiesība ir tāda, ka es visu šo izdomāju pēc tam, kad pagāju garām kādam antikvariātam uz Barona ielas. Cauri stiklam redzēju sirmvīriņu un nolēmu viņam veltīt manu iztēles stāstu.
Es atzīstos, man joprojām nepietiek dūšas ieiet kādā antikvariātā.
Antikvariaati ir viena ljoti forsha vieta:) Pa retam iegriezhos,un sen atpakalj vienaa no reizeem,kad jautaaju paardeveejam, vai sheit var nopirkt arii somas,vinjsh atbildeeja atverot vecu milziigu skapi,no kura burtiski izveelaas vesels leerums sen aizmirstu,mazliet noputeejushu somu,nu taa es tiku pie vienas no taaam,ja nemaldos samaksaajot tikai 2Ls.Starp citu Talsos ir ljoti forsha kraamu bode/antikvariaats SKANDINAVS, kur var atrast iistas peerles,vairaak gan interjeram un nevaru sagaidiit, kad atkal uz turieni doshos :)
p.s. noteikti sanjemies un ej tik iekshaa :)
Kad saņemšos, palūgšu sirmvīriņam ar mani nobildēties, lai jūs zinātu, ka pilnīgākās blēņas es te nestāstu.
ui, es arī nevaru saņemties ieiet – liekas, ka tur ir īpašas uzvedības normas, jāzin, ko tu gribi, un, ja ieiesi tāpat vien, tad uz pieres būs rakstīts – nepiederīga!
Kni, būs mums jāsaņem dūša! ;)
Man arī vienmēr bija bail iet iekšā. Šajā pilsētā, kur pašreiz dzīvoju, antikvāru ir simtiem ( 3.lielālā antikvariātu pilsēta pēc Parīzes un Londonas). Par cik mums abiem patīk vecas lietas, mēs uz turieni ejam kā uz muzeju :).
Es pilnīgi noteikti jums iesaku ieiet tajā bodē un, ja pārdevējs arī prasa – vai vajag palīdzēt?, nav ko kautrētis viņam pastāstīt ar smaidu uz lūpām, ka jums vienmēr ir gribējies ienāk šajā bodītē un apskatīties, kādi īsti ir antikvariāti. Es domāju, ka viņam pat pietiktu ar jūsu sajūsmu par atradumiem, ja viņš ir īsts antikvārs un viņam tā bode ir sirds lieta.
Manā pilsētā antikvariāti ir nežēlīgi dārgi – cenas ir daudz par augstu – tas tūristiem. Mēs vietējie zinām,ka nedēļas nogalēs šur tur ir krāmu tirgi, kur tādas pašas antīkas lietas var nopirkt 10x lētāk :).
Ak, jēziņ, par krāmu tirgiem i labāk nestāsti, jo tad man sirds sažņaudzas, KĀ MAN GRIBĀS!!! Tagad i nezinu, kā man būt, uz kurieni braukt atvaļinājumā (ja nu man tāds patiešām būs), jo man padomā jau trīs varianti.
Iesākumā saņemšu dūšu un iešu pie sirmvīriņa.
Man bija ideja uz Ziemīšiem uzdāvināt Tev kādu antikvariāta porcelāna zvēriņu – stirniņu, kaķīti, lācīti… Visu laiku kāri skatījos logos, bet ieiet iekšā tā arī neuzdrošinājos. Domāju, ka man vienīgajai tā… :)