Aplis ir noslēdzies.
Gluži kā tajā pirmdienā, arī šajā man atkal mājās nav maizes, tikai šovakar ir tas vakars, kad es tai varēju aiziet pakaļ un mājās nepārrados dusmīga, jo kolēģi mani joprojām tur saudzīgajā režīmā. Aizveda.
„Skrien, Forest, skrien!”* iespējams pavisam drīz varēs teikt arī man, jo pēc trīs nedēļu pauzes šorīt ar bailēm vilku kājās otru zābaku un liku kāju pie zemes. Viegla kā pūciņa, no pirkstgala uz augšu dzenot simtiem skudriņu, kāja atkal piedalās kustībā. Neveikla un vāja.
Ja kāds jautā, kā tad īsti ir, tad atbildu, ka vislabāk iztēloties rītu, kad pamosties ar nogulētu kāju, tā viegli tirpst, bet, liekot pie zemes, visticamākais būs jāsaļimst, jo kāja īsti nefunkcionē.
Daktere, gluži kā iepriekšējā reizē, bija neizsakāmi jauka. Nosaukusi mani par mīļo bērnu, deva instrukcijas, kā veiklāk atgriezties ikdienā, vien piebilstot, ka basketbolu un volejbolu nevajadzētu spēlēt tuvākos divus mēnešus. Visu dienu uzjautrinos, no kurienes cilvēki pamanās izsecināt visādas lietas, šajā gadījumā, ja vēl paskatās uz mani tīri objektīvi.. nu.. metrs un sešdesmit pieci centimetri. Kāds basketbols, dakter! Pieci mēneši nav spēlēts, pacietīsies vēl divus.
Visa šī sakarā, manuprāt, lieliski iederēsies putniņš, proti, dzērvīte. Jums likās, ka tikai no papīra var dzērvītes locīt? Nē, mīļie, var arī no plastikas. Lūk, mana pirmā plastikas dzērvīte ar ziedošiem spārniem.
*frāze no filmas par Forestu Gampu. Briesmīgi atzīties, frāzi zinu, bet filmu neesmu redzējusi. Esmu.
P.S. Ja manu virtuvi lasa kāds, kurš strādā vai ir strādājis apdrošināšanas jomā, tad man nepieciešama konsultācija. Es gribētu sāpju naudu, bet tas pieteikums, kurš man jāaizpilda, ir vairāk kā uzjautrinošs. Jo īpaši sadaļa par aptuvenajiem zaudējumiem.
Vispirms atļaujiet sveikt ar divām funkcionējošām kājām (gan jau tā lolojamā drīz ieriktēsies uz īstu staigāšanu)!
Un par Forestu – noskaties gan! Varu galvot, ka Tev patiks.
Turās!
Man jau liekas, ka atkal iezagusies tā stadija, kad spēju uzjautrināties par to, ko citādi neuzjautrinātos. Ruuuuuuun, Forest :D .. un Kni klusi aizklibo. :D
P.S. Dzērvīte lieliska
Abas kājas pie zemes- apsviecu! :)
Paldies, draudziņ!
Jo tālāk, jo skaistāk :) Ja es būtu bagāta- kļūtu par Tavu mecenātu :)
ai, dzērvīte trāpīja tieši sirdī! Tagad tā strauji, jo strauji pukst :)
Piemīt man tas netikums strādāt apdrošināšanā. Ja vajadzīga konsultācija, raksti uz e-pastu, centīšos palīdzēt.
Vēlreiz paldies par izsmeļošo konsultāciju!
:) ir kaut kā jokaini. Dzērvīte man atgādināja par dzērvīšu svinīgo piekāršanu, kaut kad sen, kad vēl kāja bija “ieslodzījumā”. Tev grūti palūgt palīdzību, man grūti pastāstīt, ka man tas tiešām sagādā prieku un piedāvāties.. Tādas mēs esam. :D
Tādas siltas jaukas atmiņas uz pārdomām uzveda..
Veseļojies!
Mīļš, mīļš paldies, ka toreiz palīdzēji manā mājā ienest pavasari un sniegpārsliņas nomainīt ar dzērvītēm. Tās priecē māju katru dienu! Un paldies, ka neļāvi kāpt uz krēsla :D :D :D jo.. nu.. es to pirms tam darīju, pirms Tu atnāci :D