Nevienā acī man Jāņi neasociējas ne ar ko pozitīvu, ne arī ar svētkiem.
Kad šodien pēc darba pilna noguruma un nespēka “Istabā” apsēdos, lai atvilktu elpu un parunātos ar tuvu draugu (es taču drīsktu Tevi tā saukt, vai ne?), aizdomājos par tām daudzajām brīvajām dienām, kas no vienas puses būtu kā atvieglojums, taču arī bieds. Variet likt man pirkstu pie deniņiem, taču priekš manis to ir pārāk daudz. Lai arī kāda smeldze mani šobrīd nebūtu pārņēmusi, noskatieties labāk šo multenīti. Ko es uz tām multenēm? Ziniet, tajā dziesmā ir daudz patiesības, lai arī man šobrīd to visu grūti caur sevi laist.
Lai Jums koši svētki (tiem, kas svinēs), bet tiem, kas tādi kā es un neko nesvinēs – atvelciet kaut vienu dienu elpu.
Esmu pārgurusi. Ļoti. Ļoti. Un vai mans miers, tas, kad bez bērziņa.. vai tas ir cauri? Tik vien bija? =(
Labunakti.
Neija. Miers būs vēl. Būs vēl.